Konferencē tika analizēti aktualitāšu aspekti atkarību psihiatrijā, akcentējot jauno psihoaktīvo vielu izplatību, komorbīdas diagnozes, skrīninga rīkus, ģimenes ārstu lomu un sabiedrības attieksmes maiņas nepieciešamību.
NPVC valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce konferences atklāšanā sacīja: “No sirds sveicu jūs šodien NPVC rīkotajā konferencē “Atkarība 21. gadsimtā – tendences un sabiedrības loma”. Šī tēma ir ne tikai profesionāli nozīmīga, bet arī ļoti cilvēcīga. Tā skar mūsu pacientus, viņu tuviniekus un bieži vien arī sabiedrības attieksmi kopumā. Mēs esam šeit, lai mācītos, dalītos pieredzē un meklētu arvien labākus risinājumus sarežģītās situācijās.”
Pūce norādīja, ka atkarību aina kļūst sarežģītāka: pieaug sintētisko vielu lietošana, digitalizācija ievieš jaunus atkarību veidus, bet ārstniecības iestādes sastopas ar lielāku spiedienu un sarežģītākām diagnozēm. “Šogad NPVC svin jau 201. gadadienu. Tas atgādina, ka mūsu spēks vienmēr ir bijis cilvēkos – profesionāļos ar sirdi un mugurkaulu,” viņa piebilda.
Sabiedrības veselības speciālists Mārtiņš Zavackis savā lekcijā “Vielu lietošana sabiedrībā: tendences un signāli, ko nedrīkst ignorēt” prezentēja jaunākos datus par atkarību izraisošo vielu izplatību Latvijā, īpaši pievēršoties jauniešu paradumiem un sabiedrības uztveres maiņai. Viņš norādīja, ka, lai gan alkohola un klasisko narkotiku lietošanas rādītāji kopumā saglabājas salīdzinoši stabili, strauji pieaug elektronisko cigarešu, nikotīna spilventiņu un citu “mazāk kaitīgu” vielu lietošana pusaudžu vidū – jo īpaši meiteņu grupās. Satraucoši ir tas, ka lietošanas uzsākšana notiek arvien agrāk – nereti jau pirms 13 gadu vecuma –, un šos paradumus pastiprina gan pievilcīgs iepakojums un garšas, gan digitālo platformu mērķēta reklāma. Zavackis uzsvēra arī datu trūkumu par dažādu vielu ilgtermiņa ietekmi, norādot, ka sabiedrības veselības sistēmai jāreaģē proaktīvi, pirms šie riski kļūst nekontrolējami.
NPVC Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Dr. Astrīda Stirna konferencē uzstājās ar prezentāciju “Jauno psihoaktīvo vielu dinamika un nozares reakcija Latvijā”, kurā uzsvēra trauksmaino tendenci – jauno sintētisko vielu izplatību, īpaši nitazēnu grupas opioīdu nonākšanu Latvijas narkotiku apritē. Viņa norādīja, ka šo vielu iedarbība ir 10–20 reizes spēcīgāka par fentanilu, un to lietošana bieži notiek nezinot vielas sastāvu, kas būtiski palielina pārdozēšanas un nāves risku. Dr. Stirna iezīmēja, ka narkotiku lietotāju profils mainās – lietotāji kļūst jaunāki, daudzveidīgāki, un bieži saskaras ar multiplu komorbiditāti – psihiskiem traucējumiem, somatiskām saslimšanām, sociālo dezintegrāciju. Šajā kontekstā tradicionālās ārstēšanas pieejas nereti izrādās nepietiekamas. Viņa aicināja pārdomāt sistēmiskos mehānismus: “Šobrīd mēs dzēšam ugunsgrēkus, nevis novēršam aizdegšanās iemeslus,” sacīja Dr. Stirna, norādot uz nepietiekamu resursu sadalījumu un primārās profilakses vājumu. Prezentācijā tika uzsvērta nepieciešamība pēc savlaicīgas vielu identifikācijas, ārstniecības personu apmācībām, integrētas datu analīzes, kā arī sadarbības ar tiesībsargājošām un izglītības iestādēm. Dr. Stirna īpaši izcēla arī naloksona nozīmi dzīvības glābšanā un aicināja uz plašāku pieejamību šai vielai pirmās palīdzības sniedzējiem un ģimenes locekļiem. Viņas secinājums bija nepārprotams: jauno vielu dinamika prasa elastīgu, ātru un multidisciplināru reakciju, kurā jāiesaista gan medicīnas, gan sabiedrības veselības un politikas veidotāji.
Viens no būtiskākajiem konferences akcentiem bija benzodiazepīnu (BD) izrakstīšanas un lietošanas prakses izvērtējums, ko prezentēja NPVC Narkoloģiskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste Dr. Sarmīte Skaida. Viņa uzsvēra, ka Latvijā sedatīvo un miega līdzekļu patēriņš ir ievērojami augstāks nekā citviet Eiropā. Ja Eiropas vidējais BD lietošanas rādītājs ir ap 17%, tad Latvijā tie sasniedz jau 40%, un sešu gadu laikā šis īpatsvars ir trīskāršojies. Katru dienu Latvijā vairāk nekā 57 000 iedzīvotāju lieto vismaz vienu atkarību izraisošu sedatīvo vai prettrauksmes līdzekli. Dr. Skaida detalizēti iezīmēja benzodiazepīnu klīniskās lietošanas ieguvumus un riskus, uzsverot, ka šiem medikamentiem piemīt spēcīga nomierinoša, anksiolītiska un pretkrampju iedarbība, taču ilgstoša lietošana var novest pie kognitīviem traucējumiem, demences riska un sarežģītiem atcelšanas simptomiem. Viņa prezentēja trīs pacientu grupas, kurām nepieciešama atšķirīga pieeja: pacienti primārajā aprūpē, pacienti ar paaugstinātu risku un pacienti ar aktīvu atkarību, kuriem nepieciešama ārstēšana specializētos dienestos. Prezentācijā tika uzsvērta nepieciešamība pēc stingras uzraudzības un vienotas sistēmas benzodiazepīnu izrakstīšanā, tostarp vienotas pacienta vienošanās formas, e-veselības datu izmantošanas un komandas pieejas ārstēšanā. Dr. Skaida ierosināja vairākas konkrētas darbības, tostarp valsts līmeņa izmaiņas algoritmos, ārstēšanas līgumu ieviešanu un recepšu pārskatīšanas kārtību, kā arī uzsvēra ārstniecības personu apmācību nozīmi. “Izmaiņas sākas ar vienu soli – vai mēs to spersim?” viņa retoriski jautāja, noslēdzot savu prezentāciju ar aicinājumu uz atbildīgu rīcību visos veselības aprūpes līmeņos.
Profesoram Mārim Bukovskim konferences “Atkarība 21. gadsimtā – tendences un sabiedrības loma” uzstāšanās bija veltīta nikotīna atkarībai – vienai no izplatītākajām, bet bieži novēlotāk diagnosticētajām atkarībām. Viņš savā prezentācijā “Smēķēšanas diskrētais šarms laikmetu griežos” ieskicēja gan smēķēšanas vēsturiskos aspektus un sabiedrības attieksmes maiņu, gan detalizēti analizēja mūsdienās pieejamās ārstēšanas metodes. Īpaši uzsvērta tika nepieciešamība smēķēšanu uztvert kā hronisku, bet ārstējamu slimību, kur recidīvi jāskata kā daļa no ārstēšanas procesa, nevis neveiksme. Prezentācijā tika aplūkoti dažādi zinātniski pamatoti smēķēšanas atmešanas risinājumi, tostarp nikotīna aizstājterapija (NAT), bupropions, vareniklīns un pat nesen atjaunoti, dabiskas izcelsmes medikamenti, piemēram, citizīns. Profesors uzsvēra, ka, lai ārstēšana būtu efektīva, tai jābūt pielāgotai individuāli – gan pēc izvēlētās metodes, gan pēc devas. Viņš norādīja, ka kombinēta terapija un pietiekami ilgs ārstēšanas ilgums var dubultot smēķēšanas atmešanas panākumu iespējamību. Tāpat tika uzsvērts ģimenes ārstu un primārās aprūpes speciālistu nozīmīgais uzdevums identificēt smēķētājus, motivēt viņus uz atmešanu un nodrošināt atbalstu. Profesors Bukovskis aicināja ārstus izstrādāt reālistiskus atmešanas plānus un izmantot pieejamos skrīninga rīkus, piemēram, Fagerstrēma testu, lai novērtētu atkarības pakāpi un izvēlētos atbilstošāko terapiju. Viņa vēstījums bija skaidrs: smēķēšanas atmešana ir iespējama, un profesionāļu atbalsts šajā ceļā ir izšķirošs.
Savukārt, bērnu psihiatre Dr. Karīna Beinerte, BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja, prezentēja jaunākos klīniskos algoritmus un ceļus bērnu atkarību ārstēšanā, kā arī Veselības ministrijas pilotprojekta rezultātus. Viņa uzsvēra nepieciešamību pēc kompleksas, multidisciplināras pieejas, un informēja par pusaudžiem pieejamajām ārstēšanas iespējām ambulatori un stacionārā.
Konferences ietvaros ar augsti specializētu un datu balstītu prezentāciju uzstājās arī Dr. Jānis Stašulāns no Latvijas Laboratorās medicīnas biedrības, kurš iepazīstināja ar PEth (fosfatidiletanol) analīzes nozīmi alkohola lietošanas traucējumu diagnostikā un ārstēšanas uzraudzībā. Viņš uzsvēra, ka, salīdzinot ar tradicionālajiem biomarķieriem, piemēram, CDT vai GGT, PEth tests piedāvā augstāku jutību un specifiskumu, īpaši atklājot slēptu vai hronisku alkohola lietošanu pēdējo 2–4 nedēļu laikā. Dr. Stašulāns skaidroja PEth veidošanās bioloģiju un analītisko metodoloģiju, uzsverot, ka testēšana balstās uz ultraaugstas efektivitātes šķidrumu hromatogrāfiju kombinācijā ar tandēmmasspektrometriju (UHPLC-MS/MS), kas nodrošina precīzus un reproducējamus rezultātus. Īpaši svarīgs aspekts ir pareiza testu interpretācija kontekstā – nelielas svārstības var nozīmēt gan sociālu lietošanu, gan ārstēšanas recidīvu, un tas prasa klīnisku līdzsvaru starp laboratorijas rādītājiem un pacienta uzvedību. Dr. Stašulāns uzsvēra, ka PEth analīzes rezultāti var kalpot gan kā motivējošs instruments pacientam, gan arī kā precīzs kontroles mehānisms ārstniecības komandai, īpaši ilgstošas terapijas laikā. Viņa secinājums bija skaidrs: PEth tests ir solis uz priekšu mūsdienīgā, objektīvā un pierādījumos balstītā atkarības ārstēšanas praksē.
Krišjānis Zaremba, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālists, uzsvēra psiholoģiskās vides ietekmi uz atkarības rašanos un recidīvu. Viņš analizēja gan personiskās, gan sabiedriskās vides faktorus – ģimeni, draugus, kultūru –, kas veido cilvēka attieksmi pret vielām. Zaremba uzsvēra, cik būtiska ir terapeita attieksme, empātija un spēja veidot uzticamu attiecību ar pacientu. Viņš arī iepazīstināja ar Islandes un Portugāles modeļiem atkarību profilaksē – datus balstītu, sabiedrībā sakņotu un koordinētu pieeju, kas apliecina, ka prevencijai ir jānotiek visos līmeņos: ģimenē, skolā, likumdošanā un kultūrā.
Magdalēna Iveta Pranaite, klīniskais psihologs, konferencē atklāja, cik strauji Latvijā pieaug procesu atkarības, īpaši azartspēļu un digitālās atkarības. Viņa analizēja aktuālo statistiku, kas rāda, ka Latvijā vairāk nekā 34 000 personu iekļauti Pašatteikušos spēlētāju reģistrā, bet palīdzības pieejamība joprojām ir fragmentāra. Pranaitė uzsvēra arī jaunas parādības – e-sportu, “loot box” spēles un kriptovalūtas tirdzniecību – kas rada atkarību riskus īpaši jauniešu vidū. Viņas vēstījums bija skaidrs: “Mums jāstrādā vienoti – gan ar spēlētājiem, gan ar viņu ģimenēm, gan ar likumdevējiem – lai veidotu vidi, kas ne tikai ārstē, bet arī pasargā.”
Konferencē uzstājās arī ārste–narkoloģe un psihoterapijas rezidente Dr. Marta Laizāne, uzsverot psihoterapijas būtisko nozīmi atkarību ārstēšanā. Savā prezentācijā viņa atgādināja, ka atkarība ir biopsihosociāla slimība, kurai nav viena cēloņa vai viena risinājuma, un tieši tādēļ psihoterapija, īpaši psihodinamiskā pieeja, sniedz iespēju strādāt ar dziļākiem iekšējiem konfliktiem, emocionāliem ievainojumiem un attiecību traumām. Dr. Laizāne analizēja gan pieejamās terapijas metodes – no Minesotas programmas grupām līdz individuālai psihodinamiskajai terapijai –, gan arī pierādījumos balstītus pētījumus, kas apliecina šo metožu efektivitāti ilgtermiņā. Prezentācija balstījās gan uz teorētiskiem modeļiem, gan diviem detalizētiem pacientu piemēriem, kur atkarība kalpoja kā aizsardzības mehānisms pret nepieņemamām emocijām – vainas sajūtu, dusmām, tukšuma izjūtu. Dr. Laizāne uzsvēra, ka “alkohols bieži nav problēma, bet mēģinājums risināt citu problēmu – un terapijas uzdevums ir palīdzēt šo ‘kodu’ atšifrēt.” Viņa arī norādīja uz izaicinājumiem motivēt pacientus uz terapiju, pārvarēt stigmu un strādāt ar līdzatkarīgiem piederīgajiem, kuri paši nereti uztur patoloģisko līdzsvaru ģimenes sistēmā. Kopumā Dr. Laizānes prezentācija akcentēja terapeitisko attiecību lomu, emocionālās drošības nepieciešamību un ārstniecības personu pašu psiholoģiskās noturības nozīmi, strādājot ar atkarību pacientiem.
Konferences starptautiskā daļa iezīmēja plašāku reģionālo skatījumu uz atkarību ārstēšanu un sabiedrības reakciju Baltijas valstīs. Igaunijas psihiatrs Dr. Ants Kasks atklāja, ka pēc 20 gadus ilgušās fentanila epidēmijas viņu valstī šobrīd aktuālākais apdraudējums ir nitazēni – jauni sintētiskie opioīdi, kas 2024. gadā saistīti ar vairāk nekā 40 no visiem 93 reģistrētajiem pārdozēšanas nāves gadījumiem. Viņš uzsvēra, ka vielu lietošana Igaunijā kļūst arvien izplatītāka jauniešu un militārpersonu vidū, un atzīmēja nepieciešamību pēc labākas sabiedrības informēšanas un pieejamākiem ārstēšanas pakalpojumiem, arī zemā sliekšņa centros. Savukārt prof. Emilis Subata no Lietuvas uzsvēra atkarību ārstēšanas integrācijas nozīmi vispārējā veselības aprūpes sistēmā, par piemēru minot Lietuvas modeli, kur ārstēšanā aktīvi tiek iesaistītas arī probācijas iestādes, bērnu tiesību aizsardzības dienesti un ģimenes ārsti, tādējādi stiprinot nepārtrauktību un samazinot stigmu. Viņš uzsvēra: “Atkarību ārstēšana nevar būt izolēta – tā ir jākļūst par normu, nevis izņēmumu.” Psihologs Liudas Vincentas Sinkevičs savā uzrunā iepazīstināja ar nikotīna ietekmi uz nervu, imūno un sirds-asinsvadu sistēmu, analizējot gan tā potenciālos riskus, gan terapētiskās iespējas neiroloģisku un psihisku saslimšanu kontekstā. Viņš uzsvēra, ka sabiedrībai un ārstiem ir jāmācās nodalīt nikotīna bioloģisko iedarbību no smēķēšanas kaitīguma, lai varētu veidot efektīvākas un mazāk stigmatizējošas pieejas nikotīna atkarības mazināšanā. Kopumā ārvalstu ekspertu prezentācijas atklāja kopīgās problēmas un dažādas pieejas, kas var kalpot kā vērtīga pieredze arī Latvijas speciālistiem.
NPVC uzsver, ka mūsdienu atkarību ārstēšana vairs nav tikai narkologu vai psihiatru darbs – tā ir multidisciplināra komandas pieeja, kurā nepieciešama ģimenes ārstu, psihologu, sociālo darbinieku un sabiedrības veselības speciālistu sadarbība.
“Konferences mērķis bija ne tikai dalīties ar faktiem un datiem, bet arī iedrošināt profesionāļus sadarboties, uzdot jautājumus un būt aktīviem pārmaiņu veicinātājiem,” uzsver Sandra Pūce.
