Jūsu aprakstītajā situācijā neskaidrības rada tas, ko jūs domājat ar nekustamā īpašuma “arestu”.

Proti, aresta uzlikšana mantai ir paredzēta tikai kriminālprocesa ietvaros. Un tādā gadījumā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 361. panta septīto daļu, ja attiecībā uz mantu, pirms tai ir uzlikts arests, ir reģistrēta hipotekārā vai cita ar likumu noteikta ķīla, rīcība ar ieķīlāto mantu var notikt tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju (par mantas arestu procesa virzītājs informē hipotekāro kreditoru vai komercķīlas ņēmēju). Ja šāda manta saskaņā ar tiesas lēmumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu, mantas arestam ir prioritāte attiecībā pret ķīlu.

Savukārt, ja jūsu aprakstītajā situācijā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) “arestu” ir domāts tas, ka par labu VID nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ir reģistrēta prasības nodrošinājuma atzīme (aizlieguma vai ķīlas atzīme), tad VID nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu veic saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. pantu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

Tas nozīmē, ka atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.1. panta pirmās daļas 2. apakšpunktam viens no maksājumu saistību izpildes nodrošinājuma līdzekļiem ir minētās aizlieguma vai ķīlas atzīmes reģistrēšana zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 46. panta otro daļu šāda atzīme kavē jebkuru īpašnieka izdarāmu labprātīgu nostiprinājumu (izņemot likumā noteiktus gadījumus), piemēram, īpašnieks nevar pārdot nekustamo īpašumu bez saskaņošanas un jaunā īpašnieka tiesības nostiprināt zemesgrāmatā, bet, ja ar “parādu piedzinējiem” jūs domājat tiesu izpildītāju, kurš parāda piedziņu veiks, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu un uz tā pamata izdotu izpildu rakstu, tad – jā, nekustamais īpašums var tikt pārdots izsolē, un tādā gadījumā saskaņā ar Civilprocesa likuma 628. panta pirmo daļu no naudas, kas saņemta, pārdodot ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, vispirms tiks dzēsti prasījumi par nodokļu maksājumiem.