E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 23664
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Tieslietas
2
9
2
9

Kā novēlēt savu īpašumu bērnam

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
07. jūlijā, 2021
Zane

Labdien! Interesē, kādu līgumu (mantojuma, dāvinājuma, pirkuma) būtu labāk slēgt starp mani un manu māti, lai viņas īpašums paliktu man, bet arī tā, lai tēvs nevarētu pretendēt uz viņam pienākošos daļu? Īpašums (par sertifikātiem privatizēts apbūves zemes gabals) ir iegūts laulības laikā par mammas līdzekļiem. Laulību līgums nav slēgts. Apstākļi ir tādi, ka tēvs ir psihiski slims un neapzinās savu rīcību slimības akūtajās fāzēs, draud mammai ar šķiršanos un mantas dalīšanu. Vēlos mammu kaut kādā veidā finansiāli pasargāt. Paldies jau iepriekš par atbildi!

A
atbild:
30. jūnijā, 2022
Olga Lauva
juriste

Visbiežāk praksē sastopams, ka nekustamo īpašumu vecāks uzdāvina bērnam.

Atbilstoši Civillikuma 1912. pantam dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču risks pastāv un jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu varēs apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie, piemēram, laulātais. Šāds darījuma veids paredz arī mazāku valsts nodevas samaksu. Līgumā var paredzēt dzīvokļa tiesības, kā arī var iekļaut aizliegumu apdāvinātajam bez rakstiskas dāvinātāja piekrišanas rīkoties ar īpašumu: piemēram, pārdot, ieķīlāt vai izīrēt.

Saskaņā ar Civillikuma 2002. pantu pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību. Pārdodot īpašumu, piemēram, bērnam, vecāks neatņemamās daļas tiesīgiem liedz iespēju saņemt to mantojumā. Šāda darījuma apstrīdēšana ir apgrūtināta, jo par nekustamo īpašumu pārdevējs ir saņēmis pirkuma maksa. Civillikuma izņēmums ir gadījumi, kad pirkums ir bijis fiktīvs vai simulatīvs, vai arī nekustamais īpašums pārdots par mazu summu, kas ir nesalīdzināma ar reālo īpašuma vērtību. Šādā gadījumā neatņemamās daļas tiesīgie tiesā var pierādīt, ka faktiski ir noticis dāvinājums un darījuma mērķis bijis citu neatraidāmo mantinieku apiešana, un tiesā prasīt atcelt darījumu.

Vecāks savu pēdējo gribu var paust arī testamentā vai mantojuma līgumā. Mantojuma līgumā viens līdzējs var arī piešķirt legātu otram līdzējam vai trešajai personai. Atbilstoši Civillikuma 639. pantam līgumisko mantošanu nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs otram vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu. Tādu līgumu sauc par mantojuma līgumu.

Mantojuma līgums piešķir mantiniekam nogaidu tiesības uz nākamo mantojumu. Ja mantojuma līgums ierakstīts zemesgrāmatā, mantojuma atstājējs viņam piederošo nekustamo īpašumu var atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt tikai ar līgumiskā mantinieka piekrišanu. Turklāt tas ir saistošs trešajām personām. Mantojuma līgums ir garantija, ka mantiniekam par labu taisītais pēdējās gribas rīkojums netiks atsaukts, viņam nezinot. Vienlaikus (tāpat testamenta un dāvinājuma gadījumā) pēc mantojuma atstājēja nāves var tikt izprasītas arī neatņemamās daļas no novēlētā īpašuma. Atbilstoši Civillikuma 642. pantam mantojuma līgumos jāievēro noteikumi par neatņemamo daļu, ja vien tie, kam tā pienākas, paši tieši vai piedaloties līgumā, nav atteikušies no savām tiesībām. Ja tas nav ievērots, tad pēc mantojuma atstājēja nāves neatņemamās daļas tiesīgie var pieprasīt izdot viņu neatņemamo daļu.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 73 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas