Labdien! 2007. gadā brālis uz dāvinājuma līguma pamata uzdāvināja man (māsai) savu īpašumu, kuru mantoja 2003. gadā pēc mātes nāves. Bijām divi mantinieki. Es no savas daļas atteicos ar noteikumu, ka viņš nevar pārdot īpašumu bez manas atļaujas. Ja pārdos, viņam jāatmaksā pienākošā mantojuma daļa (ir sastādīta vienošanās, kas reģistrēta zemesgrāmatā). Kādā gadījumā minētais dokuments tiek ņemts vērā? Vai un kad tas jāiesniedz notāram? Šogad brālis nomira. Brālim palika divas pirmās pakāpes radinieces, kuras pieteikušās mantojumam, kura termiņš beigsies maijā. Vēlos attiecīgo īpašumu pārdot. Kā saprotams, meitas var prasīt savu neatņemamo daļu. Kad un kādā veidā viņas man var pieprasīt savas daļas? Cik lielu naudas summu var prasīt? No kādas summas nosaka mantojamās daļas summu, kas man jāmaksā pirmās pakāpes radiniekiem no pārdošanas summas vai kadastrālās vērtības? Ja ar pirmās pakāpes mantiniekiem nevar vienoties par pienākošās summas atmaksu, tad, ja notiek tiesāšanās, kas maksā par tiesas izdevumiem, ja es piekrītu tiesas lēmumam?
No jautājuma apraksta izriet, ka brālis mantoto nekustamo īpašumu jums bija uzdāvinājis, tātad īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu ir pārgājušas jums, līdz ar to noslēgtajai vienošanās nav juridiskas nozīmes.
Civillikuma 1922. pants nosaka: ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt, lai izdod viņiem šīs daļas.
Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.
Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788. pants). Tiesība uz neatņemamo daļu ir mantojama un tālāk nododama tiesība.
Neatņemamās daļas tiesīgajam jāpiesaka sava tiesība uz neatņemamo daļu līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam. Ja līdz šā termiņa notecējumam viņš savu tiesību nepiesaka, tad atzīstams, ka viņš no tās atteicies.
Civillikuma 424. panta pirmā daļa noteic, ka neatņemamo mantojuma daļu noteic pēc tā mantinieku skaita, kāds palicis testatora nāves dienā, ieskaitot pārdzīvojušo laulāto un ar testamentu atstumtos mantiniekus, savukārt neskaitot līdzi atteikušos mantotāju.
Saskaņā ar Civillikuma 425. pantu neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Konkrēto daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā.
Neatņemamajā daļā ieskaita tiklab to, ko testators atstājis mantiniekam kā mantojumu vai legātu, kā arī to, kas saņemts testatora dzīves laikā, ja uz saņemto attiecas pievienojuma pienākums (757. un turpmākie panti). Neatņemamo daļu aprēķina no skaidras mantas, atskaitot visus parādus.
Ņemot vērā Augstākās tiesas judikatūru, daļu aprēķina naudas izteiksmē, bet pieļaujama arī vienošanās par noteiktas mantas, tai skaitā konkrētā nekustamā īpašuma vai nekustamā īpašuma domājamās daļas, piešķiršanu neatņemamās daļas tiesīgajam. Tātad, ja puses nevar vienoties par daļas vērtību, prasību var iesniegt tiesā. Strīdus gadījumā tiesāšanās izdevumus sākotnēji maksā prasītājs, iesniedzot prasību tiesā. Vēlāk izdevumus var piedzīt no atbildētāja, ja spriedums ir labvēlīgs prasītājam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
