Pašnodarbinātais nodokļus par sevi maksā pats (sniedz arī ziņas par sevi), par darba ņēmēju nodokļus maksā darba devējs (sniedz ziņas par darba ņēmējiem).

Saimniecisko darbību reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Pašnodarbināto kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrē vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu.

Fiziskai personai, reģistrējot saimniecisko darbību, pēc tam pašai kā pašnodarbinātai personai jāsniedz VID deklarācijas un jāmaksā nodokļi. Reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no saimnieciskās darbības ienākuma un reizi gadā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Pašnodarbinātā VSAOI veikšanas kārtība:

• ja ienākums mēnesī no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (500 eiro), jāveic iemaksas – 31,07% – vismaz no 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta) un 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta).
• ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī – jāveic iemaksas – 10% – no faktiskajiem ienākumiem pensiju apdrošināšanai.

No 2021. gada 1. jūlija ir ieviestas minimālās obligātās iemaksas, kas jāveic vismaz no 1500 eiro ceturksnī.

Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, līdz 15. jūlijam jāiesniedz VID iesniegums, ka 3. ceturksnī šāda apmēra ienākumu nebūs.

Ja tāds iesniegums VID nebūs iesniegts, bet pašnodarbinātā ziņojumā deklarētais obligāto iemaksu objekts – saimnieciskās darbības ienākums – būs mazāks par 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam papildus jāsamaksā, lai obligātās iemaksas ceturksnī būtu veiktas minimālajā apmērā (no 1500 eiro ceturksnī).

Darba ņēmējs un pašnodarbinātais ir divi atšķirīgi statusi.

Uzņēmumā darbinieki strādā uz darba līguma pamata, un darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums.

Komersants ar fizisko personu var slēgt uzņēmuma līgumu, un šādas attiecības regulē Civillikuma normas.

Ja saimnieciskās darbības veicējs/pašnodarbinātais slēdz ar kompāniju uzņēmuma līgumu, arī tad pašnodarbinātais nodokļus maksā pats.

Uzņēmuma līguma gadījumā fiziskā persona iegūst darba ņēmēja statusu tad, ja nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja (pašnodarbinātais). Personu, ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums, ja tā nav reģistrējusi saimniecisko darbību, uzskata par darba ņēmēju. Tādā gadījumā uzņēmums maksā par viņu nodokļus kā par darba ņēmēju un darba devējs arī sniedz ziņas par fizisku personu, ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums (Ministru kabineta noteikumi Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1. pielikums “Ziņas par darba ņēmējiem” – ziņu kodi 11 un 81).

Savukārt, ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp komersantu un cilvēku, kurš ir reģistrējis saimniecisko darbību, komersants izmaksā atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes, bet nodokļus neietur. Saimnieciskās darbības veicējs saņemto atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes iekļauj savos saimnieciskās darbības ieņēmumos, no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķina un pats nomaksā nodokļus.