Zemesgrāmatu likuma 4. pantā ir noteikts: “Zemesgrāmatās nostiprina (koroborē) tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, saprotot ar tiesībām arī tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, ja no likuma satura un tiešā jēguma neizriet pretējais.

Ar spēkā esošajiem pirkuma līguma nosacījumiem jums ir jāļauj pārdevējam dzīvot jūsu iegādātajā īpašumā. Ja jūs to nedarāt (proti, nepildāt pirkuma līguma nosacījumus), tad pārdevējam ir tiesības civiltiesiskā kārtībā vērsties tiesā.

Saskaņā ar Civillikuma 2004. pantu “pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu”. Civillikuma 2013. pantā ir noteikts: “Ja vien pirkuma maksa sākumā noteikta naudā, tad līdzēju vēlāka vienošanās to nomaksāt citās lietās līguma būtību negroza. Līguma būtība nemainās, ja pircējs bez pirkuma maksas uzņemas izpildīt citas saistības.” Jūsu gadījumā tās ir zemesgrāmatā nostiprinātās īpašuma lietojuma tiesības.

Civillikumā ir definēta lietojuma tiesība, proti, “lietojums ir kādam piešķirta tiesība saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un dabūjot no tās augļus” (atbilstoši Civillikuma 1190. pantam).

Tā Civillikuma 1199. pantā ir noteikts: “Zemes lietojums aptver arī tās piederumus, servitūtus, inventāru, akmeņu lauztuves, kaļķu un smilšu bedres, kā arī dažādus izrakteņus, medības un zveju.” Tāpat Civillikuma 1207., 1208., 1209. pantā ir noteikts: “Lietotājs nevar pilnīgi pārveidot un pārtaisīt lietojamo lietu, pat ja ar to varētu padarīt lietu labāku vai pavairot tās ienesību.

Ja lietotājs kalpojošo lietu patvarīgi pārtaisījis, tad viņam pēc īpašnieka pieprasījuma vēl pa lietojuma tiesības laiku uz savu paša rēķinu jāatjauno agrākais stāvoklis, bet, ja tas nav iespējams, jāatlīdzina visi zaudējumi.

Lauku nekustamā īpašuma lietotājs var izdarīt tajā visādus uzlabojumus, ja vien ar to nepārgrozās tā raksturs un nesamazinās tā uzdevumam atbilstošais ienākums. Ievērojot šo nosacījumu, viņš var ierīkot arī jaunas ietaises un atvērt jaunus ienākuma avotus.

Ēkas lietotājs var arī izdarīt tajā visādus uzlabojumus, ja vien ēka paliek, kā visumā, tā atsevišķās daļās, pēc sava veida un pirmējā rakstura tāda pati, kā bijusi. Tādēļ šiem uzlabojumiem jāaprobežojas vienīgi ar pastāvošā uzturēšanu un tādiem izdaiļojumiem, kas nekļūst par pašas ēkas daļu un ko arvien var no tās atkal atdalīt.”

Savukārt, pēc Civillikuma 1221., 1222, 1223, 1224. pantā noteiktā, īpašnieks nevar nekādā ziņā kavēt lietotāju viņa tiesību kārtīgā izlietošanā, un tādēļ, nezaudējot tiesību visās pārējās attiecībās rīkoties ar savu īpašumu, viņš nevar darīt neko tādu, kas ierobežotu lietotāja tiesības vai kā citādi viņam kaitētu.

Kalpojošās lietas īpašnieks nevar tajā neko pārgrozīt pret lietotāja gribu, piemēram, celt uz kalpojošā zemes gabala kādu ēku, izbūvēt augstāku jau pastāvošu ēku u. tml.

Tāpat īpašnieks nevar ne apgrūtināt kalpojošo zemes gabalu, lietotājam par ļaunu, ar servitūtiem, ne arī atteikties no zemes gabalam piederoša servitūta.

Īpašnieks nevar no lietojumā esoša zemes gabala neko ne paņemt, ne aizvākt, kas pie tā pieder, lai tā būtu ēka vai arī tikai viņa paša stādīts koks.

Lai sniegtu precīzu atbildi uz jautājumu, vai pati varat dzīvot šajā īpašumā un to lietot, ir detalizēti jāzina pirkuma līguma nosacījumi, kā arī tas, par ko jūs reāli ar pārdevēju esat vienojušies.