Kontu reģistra likums paredz, kādā veidā kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniedz ziņas par pieprasījuma noguldījuma, maksājumu, ieguldījumu kontiem vai individuālā seifa pakalpojumu saņēmējiem: ar mērķi nodrošināt valsts institūcijām un amatpersonām iespējas saņemt informāciju, lai nodrošinātu efektīvu nodokļu administrēšanas sistēmas darbību, aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību u.tml.

Pamatojoties uz Kontu reģistra likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto, Valsts ieņēmumu dienests ir kontu reģistra pārzinis un turētājs, kas apkopo kredītiestāžu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju un krājaizdevu sabiedrību sniegtās ziņas. Kontu reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija, kas tiek izmantota tikai likumā noteiktajiem ziņu apstrādes mērķiem. VID kā kontu reģistra pārzinis pieprasījumus no kontu reģistra izsniedz tikai likuma 6. panta pirmajā punktā minētajiem lietotājiem, kuram katram atsevišķi ir noteikti reģistrā iekļauto ziņu apstrādes mērķi.

VID veic personas datu apstrādi, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu, kā arī likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8. pantā un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā noteikto pienākumu un uzdevumu veikšanai, lai nodrošinātu normatīvajos aktos paredzēto juridisko pienākumu izpildi, sabiedrības interešu ievērošanu un īstenotu likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantā noteikts: kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, – kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 eiro vai vairāk.

Kredītiestāžu likuma 63. pantā ir noteikts, kurām iestādēm un valsts amatpersonām un kādā apjomā sniedzamas kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. Un šajā pantā ir ļoti garš uzskaitījums, kādos gadījumos un kādas ziņas sniedzamas VID.

Informācijā “Personas datu apstrāde VID” ir plaši izklāstīts, kādiem nolūkiem tiek apstrādāti personas dati un kāds ir katras darbības juridiskais pamats. Ir arī norādītas iespējas saziņai ar VID personas datu aizsardzības speciālistiem, ja rodas jautājumi vai pretenzijas par personas datu apstrādi un aizsardzību.