Labdien! Cik tālu no kaimiņa žoga drīkst novietot būvmateriālu kaudzi, malku utt.? Vai būvmateriālu kaudzi var uzskatīt par būvi? Vai ir nepieciešama atļauja no būvvaldes? Cik dziļi var ierakt zemē, lai tā netiktu uzskatīta par būvi? Paldies!
Ar šiem jautājumiem jums būtu jāvēršas vietējā pašvaldībā un jānoskaidro, kādi ir teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.
LV portāls jau skaidroja, ka Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 14.3. punktā ir noteikts, ka nevienu teritoriju nedrīkst izmantot šādiem nolūkiem: vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus (tostarp metāllūžņus, būvgružus, krāmus, lupatas u. tml.) vai piesārņotu grunti (izņemot piesārņotas grunts novietošanu īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā), izņemot šim nolūkam speciāli paredzētas novietnes saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Tas nozīmē, ka īslaicīgi būvgružus var izvietot sava īpašuma teritorijā līdz to izvešanai, bet tos nedrīkst turēt ilglaicīgi. Celtniecības būvgružiem ir speciāli konteineri, kur tie ir jāievieto, lai atkritumu apsaimniekošanas kompānijas tos izvestu.
Veicot ēkas nojaukšanu, ir jāņem vērā būvvaldē saskaņotā būvniecības dokumentācija un darba organizācijas projekts, kuram pievienots būvlaukuma plāns. Darba organizācijas projektā tiek noteiktas darbības, ko atļauts veikt būvniecības laikā (piemēram, noteiktā vietā novietot būvgružu konteineru, izvietot būvmateriālus u. tml.).
Būves iedala trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Ēku un inženierbūvju iedalījums grupās noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikumā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!