Situācija ir šāda: kopīpašums (divas daudzdzīvokļu ēkas ar zemi) piederējis vienādās daļās diviem īpašniekiem. Par īpašuma lietošanas kārtību noslēgta vienošanās, kas reģistrēta zemesgrāmatā (ZG), tajā noteikts dzīvokļu un zemes sadalījums. Viena kopīpašuma puse tagad sadalīta sīkākās daļās, pārdodot atsevišķus dzīvokļus ēkā “A”. Par šiem darījumiem ZG rakstīts: “Lietošanā dzīvoklis Nr. X ar kopējo platību XX m² un kopīpašumam piederošās koplietošanas telpas pagrabstāvā un daļas no zemes zem mājas.” Jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pienākas noteikts apjoms kopīpašuma daļu, kas ierakstīts ZG. Pirmīpašniekam joprojām pieder dzīvokļi abās mājās. Vai jaunie dzīvokļu īpašnieki drīkst izmantot zemi auto novietošanai (tas ir asfaltēts pagalms), ja pirkuma līgumā rakstīts, ka pārdota daļa zemes “zem mājas, bez pagalma”? Par zemes izmantošanu nav bijušas nekādas citas kopīpašnieku vienošanās. Vai jaunie dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi arī par ēkas “B” un tai piegulošās teritorijas apsaimniekošanu? Un vai viņiem ir tiesības izmantot ēkas “B” koplietošanas telpas? Tas tomēr ir kopīpašums. Vai ēkas “A” bēniņi ir koplietošanas telpas? Vai tos drīkst lietot (un par tiem ir arī atbildīgi) jaunie īpašnieki, kam pirkuma līgumā un ZG ierakstos īpaši norādīts, ka lietošanā ir tikai dzīvoklis, telpas pagrabstāvā un daļas no zemes zem mājas? Arī par bēniņu izmantošanu nav bijušas nekādas vienošanās. Pirmīpašniekam pieder tikai neliela daļa no ēkas “A” – vai bēniņi ietilpst šajā daļā, ja tie pēc pirkuma līgumiem nav pārdoti/nodoti lietošanā jaunajiem īpašniekiem? Par pēdējo jautājumu vēl nianse: vienam dzīvokļu īpašniekam ir bijis “lietošanā dzīvoklis un dzīvoklim piekrītošās pagrabtelpas un bēniņu telpas namīpašumā”, bet nākamajā pārdošanas reizē reģistrēts tikai “lietošanā dzīvoklis”. Kam tad tās tiesības uz koplietošanas telpām pienākas?