Īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu: “Nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.”

Kopīpašumu var izbeigt divos veidos: labprātīgi – savstarpēji visiem kopīpašniekiem vienojoties – vai piespiedu kārtā: tiesā.

Šajā gadījumā svarīgi ir tas, vai konkrēto nekustamo īpašumu ir iespējams reāli sadalīt tā, kā visi kopīpašnieki to vēlas.

Ja tas ir iespējams, tad nepieciešama attiecīgās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, atļauja nekustamā īpašuma sadalei un jālūdz attiecīgā pašvaldība, lai tā piešķir atdalāmajam nekustamajam īpašumam jaunu (savu) adresi vai nosaukumu, kā arī ir nepieciešams veikt katras nekustamā īpašuma daļas (gan tās, kas atdalās, gan tās, kas paliks pēc atdalīšanās) uzmērīšanu pie mērniekiem, kuri tad arī izgatavos jaunos zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānus. Pēc tam kopīpašnieki var doties pie zvērināta notāra, kurš sastādīs nekustamā īpašuma reālās sadales līgumu, ar kuru tiks noteikts, kā kopīpašnieki izbeigs savas kopīpašnieku tiesiskās attiecības – kura kopīpašnieka īpašumā paliks kurš zemes gabals, vai tiks maksātas kādas kompensācijas, kādā kārtībā un apmērā tās tiks maksātas –, kā arī tiks sastādīts attiecīgs nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatai un Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma sadalīšanai un izmaiņu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Ja reālu nekustamā īpašuma sadalīšanu veikt nav iespējams, tad jūs kā kopīpašniece varat pārdot brālim savu domājamo daļu no nekustamā īpašuma par cenu, par kādu būsiet savstarpēji vienojušies, tādējādi izbeidzot jūsu kā kopīpašnieku tiesiskās attiecības. Šajā gadījumā jums ir jādodas pie notāra, kurš sastādīs attiecīgo pirkuma līgumu un nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību maiņai.

Saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu: “Ja 1074. pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu.”

Šajā gadījumā, tiesa, ņemot vērā pušu iesniegtos pierādījumus un uzklausot pušu pausto gribu, noteiks, kā ir izbeidzamas kopīpašnieku tiesiskās attiecības, kā arī par kādu naudas summu ir novērtējams attiecīgais nekustamais īpašums. Lai izbeigtu kopīpašnieku tiesiskās attiecības tiesā, vienai no pusēm ir jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu, kuru sastāda vai nu pats prasības iesniedzējs, vai viņa vārdā jurists vai zvērināts advokāts.

Labākais veids, kā izbeigt pušu kopīpašuma tiesiskās attiecības, ir pārrunu ceļā rast savstarpēju kompromisu, kas apmierinātu visus kopīpašniekus.