Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Situācija īsumā: man ir beztermiņa dzīvojamo telpu īres līgums ar fiksētu, sezonāli izlīdzinātu īres maksu, kura iekļauj arī visus komunālos pakalpojumus, izņemot elektrību. Līgumā paredzēta iespēja īres maksu mainīt, ko vienu reizi esam darījuši, savstarpēji vienojoties.
Mainoties īpašnieka un apsaimniekotāja valdes sastāvam, Izīrētājs vēlas ievērojami (1,6+ reizes) celt īres maksu, papildus atsevišķi izdalot komunālos maksājumus, kuru apjomu atsakās precizēt (tādējādi, faktiskais kopējais sadārdzinājums paredzams pāri par 2 reizēm), sakot, ka tas neietilpst viņa saimnieciskajās darbībās. Protams, ka nevaru šādam piedāvājumam piekrist, jo, pirmkārt, tā ir pārāk agresīva cenas celšana un, otrkārt, uzskatu, ka Līguma nosacījumus par samaksas kārtību Izīrētājam mainīt nav tiesību (Līgums ir beztermiņa) – ja reiz Līgumā paredzēts, ka īres maksa sastāv no fiksētas mēneša maksas plus maksas par patērēto elektroenerģiju, tad tā tam arī jāpaliek.
Tādējādi, ir izveidojusies strīda situācija, par ko esmu rakstveidā informējis Izīrētāju. Līgumā paredzēts, ka, ja puses nespēj vienoties sarunu ceļā un rakstveidā mainīt Līgumu, tad strīdu izšķir LR tiesa (tas pats teikts arī likumā "Par dzīvojamo telpu īri"). Šobrīd vērojamas atsevišķas netiešas pazīmes, ka Izīrētājs mēģina risināt jautājumu ar šķīrējtiesas starpniecību. Esmu dzirdējis, ka nereti šādu praksi piekopj negodprātīgi, un rezultātā pirmais dokuments, kuru saņem atbildētājs, ir jau ar Tiesas izpildrakstu apstiprināts šķīrējtiesas spriedums, kurš saskaņā ar LR likumiem nav pārstrīdams (atkārtošos – noslēgtajā Līgumā nav paredzēts šāds strīdu izskatīšanas ceļš).
Jautājumi: 1) Vai man ir nepieciešams kaut kādā veidā nodrošināties pret šādu Līgumam un likumam neatbilstošu Izīrētāja (iespējamu) darbību un, ja ir, tad kā to darīt? 2) Gadījumā, kad īres maksas noteikšanai tiek pieaicināts sertificēts vērtētājs – vai Izīrētājam ir tiesības veikt fotografēšanu apskates laikā (uzskatu, ka šādi tiek aizskartas manas tiesības un privātumu);
P.S. Līgums noslēgts ar šo pašu juridisko personu 2007.gada sākumā – respektīvi, nav runa par denacionalizāciju un/vai īpašnieka maiņu.
Kā skaidro zv. advokāte Larisa Riņķe, ja īres līgumā nav paredzēta šķīrējtiesas pakalpojuma izmantošana, tad tās spriedums Jums nav saistošs.
Lai paaugstinātu īres maksu, izīrētājam ir jāievēro visas likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktās procedūras. Likuma 13.pantā „Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas noteikumi” ir teikts: „Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.
Ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu, ja vien īres līgumā nav noteikts citādi. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums.
Strīdus, kas rodas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanu, izšķir tiesa.”
L.Riņķe uzskata, ka Jūsu pienākums ir pildīt pašreizējā līguma noteikumus un saskaņā ar tiem kārtot visus maksājumus. Ja izīrētājs vēlas panākt savu prasību īstenošanu, lai pats tiesā pierāda to pamatotību un Jums pirmajam nekas nav jāuzsāk.
Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abakjana iesaka: pirmām kārtām ierakstītā vēstulē izīrētājam nekavējoties jānosūta rakstisks pamatojums, kādēļ nepiekrītat piedāvātajam īres maksas paaugstinājumam – klusēšanu var uzskatīt par piekrišanu, un tiesas procesā tam var būt nelabvēlīgas sekas. Turklāt tiesvedību ierosina tad, ja abas puses nevar vienoties un rodas strīds.
Ja nebūs pierādījumu, ka strīds radies, tad nebūs pamata arī pierādīt savu taisnību tiesā. Arī N.Abakjana apstiprina, ka īres attiecības šķīrējtiesa nekādā gadījumā nerisina (ja tas nav paredzēts īres līgumā).
Saistībā ar vērtētāja ierašanos N.Abakjana sniedz šādu komentāru: „Ko šis vērtētājs apsekos? Trešajām personām dzīvoklī nav tiesību uzturēties, ja nav zināms vizītes mērķis. Vai īres līgumā ir iekļautas izīrētāja tiesības apsekot īpašuma stāvokli, cik bieži un kādā veidā viņš piesaka savu vizīti? Visi izdevumi, ko namīpašnieks veic dzīvojamās mājas uzturēšanā, ir minēti Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos.
Ēkas konstrukciju elementus var apsekot, arī neieejot dzīvoklī. Protams, ēkas īpašnieku dzīvoklī nevar neielaist, bet var prasīt, lai viņš rakstiski pamato savu nolūku un saskaņo abām pusēm pieņemu vizītes laiku.
Tomēr bez iepazīšanās ar dokumentiem, sīkāku konsultāciju sniegt nav iespējams, tādēļ LV portāls iesaka šādus risinājumus:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
