Eiropas Padomes Direktīva 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, kā arī sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, ir labvēlīga grūtniecei un strikta pret darba devēju.

Darba likumā ir noteikts: “Lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, tam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana riskam tiktu novērsta.” Turklāt atbilstoši Direktīvai 92/85/EEK darba devējam ir pienākums pašam, bez īpašas ārsta norādes izvērtēt, vai darba apstākļi un/vai darba laiks ir atbilstošs grūtnieces stāvoklim, un paziņot grūtniecei par minētās izvērtēšanas rezultātiem.

Darba aizsardzības likums paredz, ka grūtniecēm atbilstoši darba vides riska novērtējumam, kā arī ārsta atzinumam ir tiesības uz darba devēja noteiktiem papildu atvieglojumiem, ja darba vides faktori un darbi grūtniecei var radīt risku drošībai un veselībai. Tie ir, piemēram, fizikālie faktori, kas tiek uzskatīti par augļa bojājumus un/vai placentas pārrāvumu izraisošiem: triecieni, vibrācija, smagu priekšmetu vai kravu pārnēsāšana, troksnis, radiācija, augsta vai zema temperatūra, arī garīgs un fizisks nogurums un cita fiziska pārslodze, kas var nelabvēlīgi ietekmēt grūtnieces un/vai nedzimušā bērna veselību.

Ja darba devējs konstatē, ka grūtnieces darbu ietekmē tajā nosauktie darba vides faktori, tad darba devējam ir pienākums īstenot nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu topošās māmiņas un viņas mazuļa drošību un veselību.

Ja atbilstošus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, tad darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba likums paredz, ka darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ja pārcelšanu citā darbā nav iespējams nodrošināt, tad darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļinājumu, kura laikā grūtniecei tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” 30.7. punktu darba devējam grūtniecei ir jānodrošina iespēja atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos atbilstoši higiēnas prasībām.

Ja grūtniece pieprasa, darba devējam jānosaka viņai nepilns darba laiks. Ja ir ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai, grūtnieces aizliegts nodarbināt nakts darbā, bet, ja sieviete darba devējam nav iesniegusi attiecīgu ārsta atzinumu, darba devējs viņu nakts darbā nodarbināt drīkst. Jebkurā gadījumā grūtnieces aizliegts nodarbināt nedēļas atpūtas laikā.

Darba likuma 109. pantā ir noteikts vispārējs aizliegums uzteikt darba līgumu ar grūtnieci. Direktīva 92/85/EEK paredz: “Tā kā strādājošu grūtnieču, sieviešu, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošu sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, fiziskās un garīgās veselības stāvoklim var kaitēt atlaišanas draudi tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņu stāvokli, šāda atlaišana būtu jāaizliedz.”

Grūtnieces atlaišana atbilstoši Darba likumam iespējama vien īpašos, stingri definētos gadījumos:

• darbiniece bez attaisnojoša iemesla ir būtiski pārkāpusi darba līgumu vai noteikto darba kārtību;
• veicot darbu, ir rīkojusies prettiesiski un tādēļ zaudējusi darba devēja uzticību;
• veicot darbu, ir rīkojusies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;
• veicot darbu, darbiniece bijusi alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
• darbiniece rupji pārkāpusi darba aizsardzības noteikumus un apdraudējusi citu personu drošību un veselību;
• tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība.

Turklāt darba devējam saskaņā ar Darba likuma 109. panta trešo daļu ir aizliegts atlaist darbinieku, kam izsniegta pārejošas darbnespējas lapa.