Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanai un atvieglojumu piemērošanai tiek vērtēti mājsaimniecības ienākumi. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

Tiesību aktos nav noteikts, ka tad, kad jāsaņem kāda sociālā palīdzība, rēķina visus mājsaimniecības ienākumus, nosakot, kāda ir iztikšanas summa katram, bet tad, kad par kādu sociālo pakalpojumu ir jāmaksā, ņem vērā tikai viena mājsaimniecības cilvēka ienākumus.

Tas, kā tiks noteikts līdzmaksājums par saņemto pakalpojumu, jālūdz paskaidrot pašvaldības sociālajam dienestam, tostarp arī par naudas pārskaitījumu vienas mājsaimniecības ietvaros. Piemēram, varētu būt jautājums, vai tad, ja mājsaimniecības kopējos ienākumos šī summa jau ir ietverta, kāpēc lai tā tiktu uzskaitīta par tās pašas mājsaimniecības ienākumu vēlreiz.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” noteic trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanas kārtību.

Iztikas līdzekļu deklarācijā ir prasīta informācija par citiem regulāriem ienākumiem, tas ir, ne tikai tiem, kas ir konkrēti norādīti iztikas līdzekļu deklarācijā. Arī tiesu praksē ir pausta atziņa, ka tiesību normās ienākumu uzskaitījums, kas jānorāda iztikas līdzekļu deklarācijā, ir atvērts, jo konkrēti uzskaitīti ir tikai tipiskākie ienākumu veidi, atstājot iespēju par ienākumiem atzīt arī citus personas naudas līdzekļu avotus.

Savukārt to naudas līdzekļu avotu saraksts, kuri nav uzskatāmi par ienākumiem, ir ļoti plašs, un tie uzskatīti likuma 36. pantā (“Materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumi”).

Ministru kabineta noteikumi Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” nosaka kārtību, kādā klients, kurš saņem sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, maksā par pakalpojumu, un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta, ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par pakalpojumu.

Ja jūs neapmierina sociālā dienesta lēmums, to var apstrīdēt pašvaldības domē.