E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 22987
Lasīšanai: 6 minūtes
1
4
1
4

Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
12. aprīlī, 2021
Janis

Labdien! Izsolē ir nopirkts nekustamais īpašums: māja ar zemi. Tur ir deklarējies bijušais īpašnieks, bet reāli neviens nedzīvo. Vienoties par labprātīgu mājas atbrīvošanu (no iespējamajām mantām) nav izdevies, ievešana valdījumā nenotika ārkārtas stāvokļa dēļ. Ņemot vērā, ka ārkārtas stāvoklis var tikt izsludināts atkal, ievešana valdījumā tuvākajos gados var nenotikt. Vai likumā ir noteikts laiks cik ilgi bijušais īpašnieks var glabāt mantas manā īpašumā un es tās nedrīkstu aiztikt? Varbūt pēc gada vai diviem drīkstu iet savā mājā bez tiesu izpildītāja, mantas vienkārši izmest un nebaidīties no tiesu darbiem? Vai tomēr bijušais īpašnieks ir tiesīgs neizvākties bezgalīgi ilgi un vienīgais ceļš ir ievešana valdījumā?

A
atbild:
24. septembrī, 2021

Ņemot vērā, ka ārkārtējā situācija ir beigusies, nevajadzētu būt situācijai, ka tiesu izpildītājs nenozīmē ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 14.1 panta otrā daļa nosaka: izpildu lietās par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā un lietās par personu un mantu izlikšanu no telpām Civilprocesa likumā noteiktajā paziņojumā parādniekam par pienākumu izpildīt tiesas nolēmumu un atbrīvot telpas tiesu izpildītājs nosaka termiņu, kas nav mazāks par 30 dienām. Ja zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā telpas netiek atbrīvotas vai izlikšanai vai ievešanai valdījumā noteiktajā laikā parādnieks nav ieradies, zvērināts tiesu izpildītājs nolēmuma piespiedu izpildei nosaka datumu, ne agrāku par trīsdesmito dienu no zvērināta tiesu izpildītāja paziņojuma nosūtīšanas dienas.

Juridiski korekti valdījuma tiesības uz nekustamo īpašumu šajā situācijā faktiski iegūstamas divos veidos: 1) labprātīgi vienojoties ar parādnieku par nekustamā īpašuma atbrīvošanu (iepriekšējo īpašnieku) un par to sastādot pieņemšanas-nodošanas aktu, tajā fiksējot, ka pusēm vienai pret otru nav pretenzijas;

2) piespiedu kārtā iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.2 nodaļas nosacījumiem, kas regulē ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā.

Rīcību ar parādnieka mantu pie ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā parādniekam klāt neesot nosaka Civilprocesa likuma 620.7–620.9 pantu normas:

620.7 pants. Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, parādniekam klātneesot

(1) Ja ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā ne parādnieks, ne kāds no pilngadīgiem viņa ģimenes locekļiem neierodas un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav ieradušies attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek.

(2) Ja ne parādnieks, ne kāds no pilngadīgiem viņa ģimenes locekļiem nav ieradies ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā atkārtoti noteiktajā laikā un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav ieradušies tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim un diviem lieciniekiem. Par telpu piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(3) Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā izdarāma atbilstoši šā likuma 620.6 panta noteikumiem.

(4) Parādnieks ir tiesīgs saņemt vienu mantas aprakstes akta eksemplāru.

620.8 pants. Strīdi un sūdzības sakarā ar ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā

(1) Tā valdītāja iebildumi, no kura nekustamais īpašums pārgājis uz ieguvēju, kā arī trešo personu iebildumi pret izsolē iegūtā nekustamā īpašuma nodošanu neaptur ievešanu valdījumā. Agrākais valdītājs un trešās personas savas tiesības var pierādīt, tikai ceļot prasību tiesā.

(2) Sūdzība, ko tiesā iesniedz trešā persona, kuras valdījumā nododamais nekustamais īpašums atrodas, aptur ievešanu valdījumā līdz sūdzības izskatīšanai. Sūdzības apmierināšana nekavē nekustamā īpašuma ieguvēju celt vispārējā kārtībā prasību pret nekustamā īpašuma valdītāju.

620.9 pants. Rīcība ar glabāšanā nodoto mantu

(1) Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus.

(2) Ja parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nodod parādniekam.

(3) Aizturēto mantu tiesu izpildītājs pārdod saskaņā ar šā likuma 71. nodaļas noteikumiem.

(4) Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka dzīvesvietu.

(5) Ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs to pārdod saskaņā ar šā likuma 71. nodaļas noteikumiem.

(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 45 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas