Darba likuma 99. pantā ir noteikts: “Lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana riskam tiktu novērsta.

Ja atbilstošus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Ja pārcelšanu citā darbā nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļinājumu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā grūtniecei tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa. Šā panta noteikumi attiecīgi piemērojami arī sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā.”

Darba likuma 134. pants dod tiesības grūtniecei prasīt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku. Ja ir saņemts ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai, grūtnieci ir aizliegts nodarbināt nakts darbā, bet, ja sieviete darba devējam nav iesniegusi attiecīgu ārsta atzinumu, darba devējs viņu nakts darbā nodarbināt drīkst. Aizliegta ir grūtnieces nodarbināšana nedēļas atpūtas laikā.

Savukārt Darba likuma 147. pantā ir noteiktas tiesības darba laikā grūtniecei atstāt darbavietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika.

Izsmeļošāku skaidrojumu var saņemt, iepazīstoties ar LV portāla publikāciju “Ja darbiniece gaida mazuli”.

Jums var ieteikt risināt ar darba devēju jūsu nodarbinātības jautājumu pēc būtības, ievērojot Darba likumā, Darba aizsardzības likumā, kā arī speciālajos darba aizsardzības noteikumos grūtnieču nodarbināšanai noteiktās prasības.