Saskaņā ar Civillikuma 2091. panta pirmo daļu maiņas līgums ir divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu. Neviens likums neaizliedz personai apmainīt nekustamo īpašumu pret cita veida lietu, piemēram, zeltu, līdz ar to šāds maiņas darījums ir atļauts.

Atbilstoši Civillikuma 2092. pantam līdzēju savstarpējām tiesībām un pienākumiem maiņas līgumā attiecīgi piemērojami pirkuma līguma noteikumi. Ievērojot minēto, par nekustamā īpašuma iegādes cenu maiņas darījuma gadījumā uzskata maiņas rezultātā iegūtās lietas, šajā gadījumā zelta, vērtību, kāda noradīta maiņas līgumā. Piemēram, ja maiņas līgumā noteikts, ka zelta vērtība ir 100 000 EUR, tad nekustamā īpašuma iegādes vērtība būs minētā zelta vērtība.

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 11. punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums. Savukārt atbilstoši minētā likuma 11.⁹ panta pirmajai daļai kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Ievērojot minēto, iedzīvotāju ienākuma nodoklis par kapitāla pieaugumu jāmaksā tikai nekustamā īpašuma vai kapitāla aktīva atsavināšanas gadījumā. Piemēram, ja maiņas līgumā noteikts, ka nekustamā īpašuma vērtība ir 100 000 EUR, bet zelts tika iegādāts par 50 000 EUR, tad summa, no kuras aprēķināms nodoklis, varētu būt 50 000 EUR (proti, atsavināšanas cena 100 000 EUR – iegādes cena 50 000 EUR). Ja zeltam pieaug vērtība, bet tas netiek atsavināts, piemēram, glabājas seifā, tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā.