E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 22882
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
2
1
2

Kāds būtu izdevīgākais mantošanas veids

J
jautā:
06. aprīlī, 2021
Irēna

Labdien! Mans vienīgais bērns pastāvīgi dzīvo ārvalstīs. Vīra nav. Kuru no mantojuma veidiem jūs ieteiktu noformēt: pēc likuma, līguma vai testamenta? Saprotu, ka katram mantošanas veidam piemīt savs specifisks darbību kopums, lai mantojumu vienkāršāk saņemtu un varētu rīkoties. Vai dēls papildus dzīvesvietai ārvalstīs var deklarēt dzīvesvietas adresi arī Latvijā? Kā to var izdarīt?

A
atbild:
01. jūnijā, 2021
Olga Lauva
juriste

Atbilstoši Civillikumam pastāv trīs mantošanas veidi: testamentārais, likumiskais un līgumiskais. Testamentārā mantošana parasti ir rakstisks testaments, kurā novēlēta kustamā vai nekustamā manta. Likumiskā mantošana saistīta ar likumā noteiktajiem mantiniekiem un to, kas katram no viņiem pienākas pēc likuma. Savukārt līgumiskais mantošanas pamats ir noslēgts mantojuma līgums.

Mantošanai pēc līguma ir savas prioritātes, piemēram, saskaņā ar likumu tā ir svarīgāka par testamentāro un likumisko mantošanu. Savukārt testamentārā mantošana ir svarīgāka par likumisko mantošanas veidu.

Protams, testaments ir viens no veidiem, kā rīkoties ar mantu. Ja aizgājējs testamentu nav atstājis, tuvinieki mantos pēc likuma. Latvijā ir divi testamenta veidi – pašu testatoru ar roku rakstīts (privāts) un pie notāra sagatavots testaments (publisks), kam ir publiska ticamība, un kas tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā.

Nianses pie testamenta taisīšanas ir šādas: pirmkārt, ar roku rakstītu testamentu ir vieglāk apstrīdēt. Varbūt grūti salasāms saturs, iespējamas kļūdas. Testatora griba var būt neizpildāma. Taču publiska testamenta sastādīšanas laikā pie notāra tiek izrunātas visas darījuma nianses. Jāņem vērā, ka publiskais testaments tiek reģistrēts testamentu reģistrā un notārs redz, ka šāds dokuments ir sastādīts.

Tātad, ja manto ar testamentu, persona ir savas mantas īpašnieks līdz mūža galam, nosakot, kā manta sadalāma pēc personas nāves.

Savukārt mantojuma līgumu savā starpā noslēdz mantojuma atstājējs un viņa izvēlēts mantinieks, un šis līgums nav vienpusēji atsaucams. Mantojuma līgums ir garantija, ka mantiniekam par labu taisītais pēdējās gribas rīkojums netiks atsaukts, viņam nezinot. Mantojuma līgumam ir prioritāte pret testamentu, un vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Tātad – abām pusēm, kā arī citiem tuviniekiem ir noteikta skaidrība par aizgājēja pēdējo gribu attiecībā uz tā mantu.

Jāsecina, ka mantojuma līgums ir drošāks nekā testaments, ko noslēdz mantojuma atstājējs ar nākamo mantinieku, un to, kā jebkuru līgumu, nevar vienpusēji atsaukt. Līgums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, tam ir publiska ticamība, un to nevar grozīt bez abu pušu piekrišanas. Toties testamentu var grozīt katru dienu.

Praksē novērots, ka mantojuma līgumi nav sevišķi populāri. Faktiski mantojuma līgums ir noslēdzams, ja ir skaidras attiecības starp mantojuma atstājēju un mantiniekiem un dažādu apstākļu dēļ mantinieki nemaz nav ieinteresēti iegūt mantu savā īpašumā pirms mantojuma atstājēja aiziešanas mūžībā.

Tātad mantiniekam tiek piešķirtas nogaidu tiesības uz nākamo mantojumu, mantojuma atstājējs joprojām ir īpašnieks, abas puses ar to var rīkoties, tikai savstarpēji saskaņojot darbības.

Vēl no juridiskā viedokļa pastāv iespēja izvēlēties dāvinājuma līgumu vai uztura līgumu, taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā pats dāvinātājs zaudē īpašuma tiesību un tādējādi jau dzīvo svešā īpašumā un jaunais īpašnieks var pieņemt jebkādu lēmumu par to, protams, ja dāvinājuma līgumā nav noteikts citādi, piemēram, rīkoties ar mantu drīkst tikai pēc aizgājēja nāves.

Lai no šādas situācijas izvairītos, dāvinājumā, ja dāvina nekustamo īpašumu, var pielīgt dzīvokļa tiesību, kas nodrošina tiesības dāvinātājam mitināties dzīvokļa īpašumā līdz mūža galam.

Ja nekustamajā īpašumā dāvinātājs vēlas turpināt saimniekot, jāpielīgst dāvinājuma līgumā tā dēvētā lietojuma tiesība uz noteiktu laiku vai līdz mūža galam (uzlikums ar lietojuma tiesību). Uztura līguma gadījumā persona vairs nav īpašnieks, taču apmaiņā pret to saņem aprūpes pakalpojumu, kā arī, ja to paredz līgums, ir tiesīgs dzīvot īpašumā līdz mūža galam (ar dzīvokļa tiesību).

Attiecībā uz deklarēšanos pastāv iespēja personai deklarēties arī Latvijā. Atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmajai daļai dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Atbilstoši likuma 8. panta devītajai daļai, ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, persona par to paziņo pārvaldei Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

Šajā gadījumā saziņā ar valsti būtu svarīgi papildus norādītajai adresei ārvalstī deklarēt vēl arī vienu adresi vai nu Latvijā, vai ārvalstī. Saskaņā ar likums 8. panta ceturto daļu dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim, vai personai, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, ir tiesības deklarācijā norādīt dzīvesvietas deklarētāja papildu adresi (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams.

Papildu adresi (adreses) iespējams deklarēt, aizpildot informāciju mājaslapā: dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 20 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU