Saskaņā ar Darba likuma 75. panta astoto daļu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtība noteikta Darba likuma 75. pantā. Saskaņā ar Darba likuma 75. panta pirmo daļu visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar Darba likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Darba likuma 75. panta ceturtajā daļā noteikts, ka dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.

Vēršam uzmanību, ka Darba likuma 75. panta otrajā un ceturtajā daļā, precizējot vidējās izpeļņas aprēķināšanu atsevišķos gadījumos, noteikts, ka nostrādāto dienu skaitā neietilpst attaisnotās prombūtnes periods, piemēram, pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas, dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos.

Valsts darba inspekcijas ieskatā arī dienas, kad darbinieks ir atradies prombūtnē, kuras laikā apmaksu veica nevis darba devējs, bet Valsts ieņēmumu dienests, izmaksājot dīkstāves pabalstu vai algu subsīdijas, netiek ņemts vērā vidējās izpeļņas aprēķinā, jo šis laiks nav uzskatāms kā darbinieka nostrādātās dienas, stundas. Tādejādi vidējās izpeļņas aprēķināšanas algoritma pamatā ir darbinieka reāli nostrādātais laiks (mēneši, dienas, stundas) pēdējo sešu kalendāra mēnešu laikā un par šo laiku saņemtā darba samaksa (darba alga, piemaksas, prēmija, neieskaitot valsts atbalsta ietvaros izmaksātos pabalstus).

Kāda no Darba likuma 75. panta daļām nav tulkojama atrauti no pārējām šā panta daļām, nesaistot to ar panta vispārīgo jēgu – aprēķināt objektīvu vidējo izpeļņu. Apzinot faktiskos nodarbinātības apstākļus, lai ievērotu Darba likuma 6. pantā un 7. pantā nostiprinātos darba tiesību pamatprincipus, proti, darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību, kā arī vienlīdzīgu tiesību principu, tostarp darba samaksas jautājumos, ievērošanu, darba devējam ir tiesības izlemt, kura no Darba likuma 75. panta daļām konkrētā gadījumā ir piemērojama objektīvam vidējās izpeļņas aprēķinam (dienas vidējā izpeļņa, stundas vidējā izpeļņa), lai netiktu pasliktināts darbinieka tiesiskais stāvoklis.

Līdz ar to pabalsta izmaksai nevajadzētu ietekmēt vidējo izpeļņu, kas tiks piemērota atvaļinājuma naudas aprēķinam.