Tiesnesis nenosaka medicīniskas diagnozes, tiesnesis sniedz vērtējumu pierādījumiem lietā. Ja lietas materiālos ir veiktas medicīniskās ekspertīzes, piemēram, tiek konstatēti konkrēti miesas bojājumi sejai, un eksperts raksta, ka šie miesas bojājumi nav labojami, tad tiesas kompetencē ir izvērtēt, vai eksperta konstatētie miesas bojājumi rada sejas izķēmojumu (jo tas ir juridisks, nevis medicīnisks termins), taču tiesa nevar pati pēc savas iniciatīvas noteikt radušos miesas bojājumus un to smaguma pakāpi. Tas pats attiecas arī uz garīga rakstura saslimšanām, tur nepieciešams mediķa atzinums. Taču neviens eksperta atzinums tiesai nav saistošs un tiesa tos vērtē tāpat kā citus pierādījumus lietā., t. i., ciktāl tie ir ticami, attiecināmi un pieļaujami, turklāt šobrīd Kriminālprocesa likuma (KPL) normas vairs neparedz gadījumus (KPL 127. p.), kad būtu jānosaka obligātās ekspertīzes (KPL 195. p.).