Ēkas (būves), kas saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. pantu ir patstāvīgs nekustamais īpašums un atrodas uz svešas zemes, ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā. 

Ierakstot zemesgrāmatā ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību priekšmets, zemesgrāmatā atklājams atsevišķs nodalījums. 

Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19. panta pirmā daļa noteic, ka zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas: 

• mazēkas, izņemot garāžas;

• žogi;

• lineāras inženierbūves, izņemot transporta būves;

• šādas transporta būves: akvedukti, apūdeņošanas un kultivācijas hidrobūves, sliežu ceļi, kā arī saskaņā ar Dzelzceļa likumu dzelzceļa infrastruktūras sastāvā ietilpstošas inženierbūves;

• inženierbūves, kuru laukums ir mazāks par 50 kvadrātmetriem vai augstums ir mazāks par 10 metriem.

Ja konkrētā ēka nav garāža, tad tā nav ierakstāma zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašums.  

Minētais pants attiecas tikai uz patstāvīgu īpašuma objektu ierakstīšanu, proti, kad zeme, uz kuras uzcelta konkrētā ēka, nepieder ēkas īpašniekam. Taču, ja ēkas īpašniekam pieder arī zeme zem konkrētās ēkas, tad tādu ēku var ierakstīt zemesgrāmatā zemes īpašuma sastāvā, t. i., nodalījumā, kurā ierakstīts zemes nekustamais īpašums. 

Ja ēka pieder zemes īpašniekam, tad tiesā iesniedzams nostiprinājuma lūgums, dokumenti, kas apliecina īpašuma tiesību uz konkrēto ēku, un citi Zemesgrāmatu likuma 61. pantā norādītie dokumenti, ja tas nepieciešams.