Pašvaldības sociālais dienests nav ārstniecības iestāde, bet sniedz atbalstu, kas noteiktos gadījumos paredzēts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tajā skaitā ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums: pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību domes. Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.

Sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai, un tikai tad, ja šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, tad pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem valsts rindas kārtībā nodrošina sociālās rehabilitācijas kursu.

Informācija par pakalpojumiem izklāstīta Labklājības ministrijas vietnes sadaļā “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi”.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar prognozējamu invaliditāti pieejami personām darbspējīgā vecumā, kuru pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe atbilstoši Bartela indeksam ir novērtēta no 0 līdz 19 punktiem, kā arī personām ar prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā, ja atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam personas individuālajam rehabilitācijas plānam ir nepieciešams saņemt pakalpojumus un personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe atbilstoši Bartela indeksam ir novērtēta no 0 līdz 19 punktiem. Rehabilitācijas mērķis ir saglabāt vai uzlabot šo personu funkcionālo spēju (pašaprūpe, mobilitāte un ar mājas dzīvi saistīto darbību veikšana) līmeni.

Kārtību, kādā personas ar funkcionāliem traucējumiem un personas ar prognozējamu invaliditāti saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nosaka Ministru kabineta 2009. gada 31. marta noteikumi Nr. 279 “Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar prognozējamu invaliditāti sniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūra (14–21 dienu ilgs rehabilitācijas kurss).

Lai persona saņemtu pakalpojumu, viņai vai tās likumiskajam pārstāvim jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā (personai ar funkcionāliem traucējumiem) vai Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (personai ar prognozējamu invaliditāti). Iesniegumam jāpievieno ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinums, norādot:

1) funkcionālo traucējumu izraisījušās pamatdiagnozes kodu un blakus diagnozes kodu atbilstoši starptautiskajam slimību klasifikatoram SSK-10;

2) esošās medicīniskās kontrindikācijas, kuru dēļ persona nedrīkstētu saņemt pakalpojumu;

3) medicīniskās rehabilitācijas laiku, ja persona pakalpojumu vēlas saņemt pēc medicīniskās rehabilitācijas, kā arī informāciju par to, vai medicīniskā rehabilitācija saistīta ar pirmreizēju saslimšanu, kura izraisījusi funkcionālos traucējumus, un vai pakalpojumi nepieciešami steidzamības kārtā (ja jā, tad pievieno arī medicīniskās rehabilitācijas izraksta kopiju);

4) ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām, kuras guvušas funkcionālos traucējumus izraisošas traumas, norāda, ka funkcionālie traucējumi radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma;

5) vai pakalpojumi prioritāri nepieciešami personai ar prognozējamu invaliditāti (ja jā, tad pievieno arī komisijas apstiprinātā individuālā rehabilitācijas plāna kopiju).

Pašvaldības sociālais dienests saņemtos dokumentus reģistrē un 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu.

Tātad – sociālajā dienestā ir jānoskaidro, kādi pakalpojumi reāli ir iespējami jūsu situācijā.

Savukārt informācija par medicīnisko rehabilitāciju ir izklāstīta Nacionālā veselības dienesta vietnē.

Turpat ir arī informācija par ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un pakalpojumu gaidīšanas rindu garumu.

Pacienta veselības stāvokli un medicīniskās indikācijas izvērtē ārsts, kurš var izrakstīt nosūtījumu pie rehabilitologa vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta.

Ārstniecības iestāžu (poliklīniku) mājaslapās publicētajā informācijā pacientiem ir norādes par to, vai tajās ir pieejama valsts apmaksāta ergoterapeita konsultācija (ar ģimenes ārsta vai speciālista norīkojumu), kā arī cik šis pakalpojums maksā, ja tas nav bez maksas.