E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 22514
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1
1
1

Zemes īpašuma dāvinājums no audžutēva

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
12. februārī, 2021
Roberts

Labdien! Situācija ir tāda, ka audžutēvs (oficiāli nav radniecības) vēlas uzdāvināt man daļu savas lauksaimniecības zemes. Kāds būtu pareizākais variants šim dāvinājumam? Būtu vēlams, lai zeme nezaudē lauksaimniecības zemes statusu un lai audžutēva mantinieki nevarētu pretendēt uz šo īpašumu.

A
atbild:
24. februārī, 2021

Atbilstoši Civillikuma 1912. pantam dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.

Pastāv trīs dāvinājuma veidi: parasts dāvinājums, par kuru nekas netiek prasīts pretī, dāvinājums ar uzlikumu, kas, saņemot dāvinājumu, paredz atsevišķus nosacījumus vai līgumā ietvertu pretpienākumu, un dāvinājums atlīdzības nozīmē, ko piešķir kā atlīdzību par izdarītiem pakalpojumiem. Tas, kurš dāvinājuma veids ir piemērotākais, atkarīgs no situācijas.

Atbilstoši Civillikuma 1915. pantam, lai dāvinājums būtu spēkā, tas jāpieņem apdāvināmajam vai viņa vietniekam. Proti, gan dāvinātājam, gan apdāvināmajai personai ir jāsazinās ar notāru.

Dāvinājuma līgumu ieteicams slēgt pie notāra kā notariālo aktu. Līgumu var sastādīt pie ikviena Latvijas notāra un lūgt notāram gan sagatavot līgumu, gan nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Ar notāru ir iespējams sazināties arī attālināti.

Tomēr jāņem vērā arī tas, ka dāvinājuma līgumu pēc dāvinātāja nāves ir tiesīgi apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie: ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas (atbilstoši Civillikuma 1922. pantam).

”Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir prasījuma tiesības uz neatņemamās daļas izdošanu naudā, un neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais mantotu pēc likuma. Aprēķinot neatņemamo daļu, tajā ieskaita visu to, kas atstāts mantojumā, un arī to, ko katrs no mantiniekiem būs saņēmis no mantojuma atstājēja viņa dzīves laikā,” skaidrots e-konsultācijā par dāvinājuma līguma sekām.

Proti, jums ir jāizvērtē, cik lielas zemes daļas un parējās kustamās un nekustamās mantas paliek pārējiem neatņemamās daļas tiesīgajiem mantiniekiem. Saskaņā ar Civillikuma 423. pantu: “Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.”

Zemes statuss nemainīsies, jo nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”.

Zemes lietošanas mērķi nosaka katra pašvaldība savas administratīvās teritorijas robežās un kadastrālās vērtēšanas vajadzībām.

Vairāk informācijas par dāvinājuma līguma īpatnībām – skaidrojumā “Kas jāzina par dāvinājuma līguma slēgšanu”.  

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas