Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Kurš ir tiesīgs mainīt zemes lietošanas mērķi, kādos gadījumos to dara, un kāda ir noteiktā procedūra? Šādi lūgumi pēc e-konsultācijas LV portālam tiek iesūtīti gana daudz. Par zemes lietošanas mērķa maiņu nereti aizdomājas, kad jāmaksā paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme par neapstrādātu lauksaimniecības zemi. Pilsētā šis jautājums visbiežāk kļūst aktuāls, ja zemesgabals tiek dalīts vai pievienots citam.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”.
Zemes lietošanas mērķi nosaka katra pašvaldība savas administratīvās teritorijas robežās un kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Tas raksturo zemes pašreizējo izmantošanas veidu vai pašvaldības teritorijas plānojumā (detālplānojumā) norādīto atļauto zemes izmantošanas veidu. Lietošanas mērķis neierobežo īpašnieku tiesības rīkoties ar zemes vienību atbilstoši teritorijas plānojumā atļautajiem zemes izmantošanas veidiem.
Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Sintija Švarca norāda: par to, kāds zemes lietošanas mērķis konkrētai zemes vienībai reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrs), var pārliecināties tīmekļa vietnē www.kadastrs.lv.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus nosaka, ja:
Lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību pilsētās nosaka kvadrātmetros, bet lauku apvidos – hektāros.
Lietošanas mērķus klasificē grupās, bet grupas apvieno 12 klasēs, piemēram, lauksaimniecības zeme, mežsaimniecības zeme, apbūves zeme u. c.
Noteikumi paredz, ka nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu vai maiņu ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, nomnieks. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu vai maiņu var ierosināt arī valsts vai pašvaldības institūcija.
Kadastra informācijas sistēmā zemes lietošanas mērķis tiek mainīts, tikai pamatojoties uz attiecīgās valsts institūcijas vai pašvaldības pieņemto lēmumu par zemes vienības vai zemes vienības daļas lietošanas mērķa maiņu.
“Piemēram, Rīgā ir ap 50 000 zemes vienību,” norāda S. Švarca. Zemes lietošanas mērķa maiņa notiek gan tad, kad pašvaldības ieņēmumu pārvalde pati konstatē mērķa neatbilstību faktiskajai situācijai, gan arī uz juridisku un fizisku personu iesnieguma pamata.
Der zināt, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 496 paredz zemes īpašnieka pienākumu ierosināt zemes lietošanas mērķa maiņu mēneša laikā, kopš zemes vienībā notikušas izmaiņas, kas ir par pamatu lietošanas mērķa maiņai.
Saskaņā ar noteikumiem lietošanas mērķa maiņu ierosina:
S. Švarca atzīst, ka visvairāk saņemti zemes īpašnieku – privātpersonu un juridisko personu – iesniegumi par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņu, jo zemesgabals tiek sadalīts vairākos citos zemesgabalos vai vienam zemesgabalam tiek pievienots cits zemesgabals.
1. piemērs. Uz viena 2000 kvadrātmetru liela zemesgabala, kas ir kopīpašumā, atrodas divas dzīvojamās mājas, kas pieder dažādiem īpašniekiem. Viņi vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības.
Komentārs. Šajā gadījumā īpašnieki var vienoties par zemesgabala sadali. Tiek izstrādāts zemes ierīcības projekts divu jaunu zemes vienību izveidei. Lai tās varētu reģistrēt Kadastrā, zemes vienības tiks uzmērītas un tām piešķirs jaunus kadastra apzīmējumus. Līdz ar to jaunizveidotajām zemes vienībām būs jānosaka zemes lietošanas mērķi kā apbūvētām zemes vienībām, ņemot vērā uz zemes vienībām esošo būvju galvenos lietošanas veidus.
Savukārt otru tipiskāko situāciju, kad nekustamo īpašumu vēlas sadalīt, S. Švarca raksturo ar šādu piemēru:
2. piemērs. Vairāku tūkstošu kvadrātmetru lielu neapbūvētu zemesgabalu īpašnieks vēlas sadalīt vairākos mazākos zemesgabalos.
Komentārs. Šajā gadījumā tiks izveidotas jaunas zemes vienības. Tiks izstrādāts zemes ierīcības projekts, zemes vienības tiks uzmērītas, tām piešķirs jaunus kadastra apzīmējumus. Līdz ar to jaunizveidotajām zemes vienībām būs jānosaka zemes lietošanas mērķi kā neapbūvētiem zemesgabaliem, ņemot vērā teritorijas plānojumā norādīto zemes vienību atļauto izmantošanu.
“Praksē ir arī gadījumi, kad uz zemesgabala esošo apbūvi īpašnieks ir nojaucis un arī Kadastra reģistrā būves ir dzēstas, līdz ar to zemesgabals ir neapbūvēts. Tad zemes lietošanas mērķi nosaka atbilstoši teritorijas plānojumam,” stāsta ieņēmumu pārvaldes pārstāve. Mēdz būt arī pretēja situācija: zemesgabals ir bijis neapbūvēts, bet īpašniekam ir izsniegta būvatļauja. Tas arī ir par pamatu nekustamā īpašuma lietojuma mērķa maiņai.
Rīgas pašvaldības teritorijā nav lauksaimniecības zemju, bet daudzos novados bieži sastopamas situācijas, kad tiek mainīts lauksaimniecības zemes lietošanas mērķis un tā kļūst meža zemi.
Siguldas novada pašvaldības Teritorijas attīstības pārvaldes Īpašumu un vides pārvaldības nodaļas Nekustamā īpašuma speciāliste Revita Jakupāne stāsta, ka pārsvarā zemes lietošanas mērķa maiņu Siguldas novadā ierosina pašvaldība. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņa no lauksaimniecības uz mežsaimniecības zemi notiek gadījumos, kad tiek konstatēts – Kadastra informācijā reģistrētais lietošanas mērķis neatbilst aktuālajai situācijai.
Paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no faktoriem, kas motivē lauksaimniecības zemes īpašniekus sakārtot zemes lietošanas mērķi atbilstoši faktiskajai situācijai.
Ja lauksaimniecības zeme netiek apstrādāta un īpašnieks nemaina nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, Siguldas novada pašvaldība, pamatojoties uz likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmei, kas ir 1,5% no zemes kadastrālās vērtības, piemēro papildlikmi 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Pamatojoties uz Siguldas novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem “Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Siguldas novadā”, tiek noteikta arī paaugstināta NĪN papildlikme – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Tātad kopā par lauksaimniecības zemi, kura netiek izmantota atbilstoši savam lietošanas mērķim, NĪN šajā novadā sasniedz 4,5% no zemes kadastrālās vērtības.
Paaugstināts NĪN ir viens no faktoriem, kas motivē lauksaimniecības zemes īpašniekus sakārtot zemes lietošanas mērķi atbilstoši faktiskajai situācijai.
Lai ierosinātu lietošanas mērķa maiņu, īpašniekam jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu, kuram jāpievieno šādi dokumenti:
Zemes ierīcības projektus izstrādā pašvaldības būvvaldes. Rīgā tā ir Rīgas pilsētas būvvalde. Savukārt jaunos zemes robežu plānus, kas vēl nav reģistrēti Kadastra reģistrā, izstrādā mērniecības uzņēmumi.
Vairāk informācijas par zemes lietošanas mērķu maiņu Rīgas pilsētā var atrast šeit.
