E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 13950
Lasīšanai: 5 minūtes
3
3

Mantojums un dāvinājums

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
02. martā, 2018
Ilona

Labdien! Pirms vairākiem gadiem no vecāku īpašuma (zeme) ar dāvinājuma līgumu atdalījām zemes gabalu uz mana vārda – ierakstīts zemesgrāmatā ar atsevišķu nosaukumu. Vai pēc vecāku nāves arī uz šo manu īpašumu ir tiesības pārējiem radiniekiem (māsām, brāļiem) kā mantiniekiem? Un vai vispār pastāv kāds līgums, kurš mani ka īpašnieku neskar no citiem mantiniekiem? Dāvinājums, mantojums, testaments, cik noprotu, to neatsver. Varbūt pirkšanas pārdošanas līgums, bet vai pastāv starp vecākiem un bērniem tāds? Vai ir kāds laika periods, kas pēc noilguma vairs nedarbojas uz minētajiem līgumiem? Un vai ir kāds noteikums, ka mantojums kādam no bērniem nepienākas pēc vecāku vēlmes, – uzskata, ka nav pelnījis? Paldies, ja ir saprotami mani jautājumi.

A
atbild:
06. aprīlī, 2018
Latvijas notārs
Daina Roskoša, zvērināta notāre

Civillikuma 1922. pants nosaka, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek neatņemamās daļas, viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.

No Jūsu jautājuma izriet, ka Jums uzdāvināta tikai daļa no dāvinātājam piederošā nekustamā īpašuma, un, ja savas dzīves laikā kāds no vecākiem vienam no saviem bērniem ir atdāvinājis kādu daļu no visas savas mantas, tad pārējie bērni mantos atlikušo mantu, bet, ja no atstātā mantojuma nepietiks neatņemamai daļai, tad viņi varēs prasīt, lai apdāvinātais piešķir viņiem viņu neatņemamo daļu. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir prasījuma tiesības uz neatņemamās daļas izdošanu naudā, un neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais mantotu pēc likuma. Aprēķinot neatņemamo daļu, tajā ieskaita visu to, kas atstāts mantojumā, un arī to, ko katrs no mantiniekiem būs saņēmis no mantojuma atstājēja viņa dzīves laikā.

Neatņemamās daļas tiesīgie ir pārdzīvojušais laulātais un lejupējie (bērni), un aicinājums mantot iestājas, mantojumam atklājoties, t.i., ar mantojuma atstājēja nāvi. Aicinājuma pamats ir mantojuma atstājēja tiesīgi izteikta griba, ko izsaka testamentā vai mantojuma līgumā, vai likums. Neatņemamās daļas tiesīgajiem jāpiesaka savas tiesības uz neatņemamo daļu līdz notāra uzaicinājumā noliktam termiņam, un, ja līdz šā termiņa notecējumam viņi savas tiesības nepiesaka, tad atzīstams, ka viņi no tās ir atteikušies. Mantojuma prasību, ar kuru aizsargā mantojuma tiesību, var celt katrs mantinieks, vienalga, vai viņš aicināts pēc likuma, testamenta vai līguma. Mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma, skaitot no dienas, kad radusies tiesība šo prasību celt (Civillikuma 1896. pants).

Atbildot uz pārējiem jautājumiem:

  • mantojuma atstājējs var dot rīkojumu savam nāves gadījumam par visu savu mantu vai kādu tās daļu, un šajā pēdējās gribas rīkojumā (testamentā) neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt no neatņemamās daļas, bet tikai Civillikuma 428. pantā paredzētiem un testamentā tieši norādītiem patiesībai atbilstošiem iemesliem;
  • likums neaizliedz slēgt pirkuma līgumu starp vecākiem un bērniem un ir uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses (pircējs un pārdevējs) ir vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu, kas jānosaka naudā (un reāli arī jāmaksā), taču, ja pirkuma maksa nolikta tikai izskata pēc, līgums nav vis pirkums, bet ir dāvinājums.

Civillikumā ir paredzēta uztura līguma slēgšana, un parasti šādus līgumus slēdz ar svešiem cilvēkiem, kuriem nav savu bērnu vai tuvu radinieku, jo bērnu pienākums ir rūpēties par saviem vecākiem, uzturēt tos un apgādāt, un, ja to dara tikai viens no bērniem, bet pārējie izvairās, tad starp vecākiem un šo bērnu var tikt noslēgts uztura līgums. Ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību (piemēram, nekustamo īpašumu), par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, pie tam nolīgt uzturu var tiklab sev, kā arī otram (piemēram, savam laulātajam), un uztura devēja pienākumi tiek noteikti līgumā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 100 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU