Tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu ir sociāli apdrošinātām personām (darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem), par ko ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijā atbilstoši attiecīgajam apdrošināšanas veidam ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Pašnodarbinātajiem ir tiesības uz šiem pakalpojumiem, ja faktiski ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ja dienā, no kuras jums tiks izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar grūtniecības atvaļinājumu, būsiet darba ņēmēja, jums būs tiesības uz maternitātes pabalstu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku un tiesības uz vecāku pabalstu.

Maternitātes pabalstu aprēķina 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Darba ņēmējai vidējo iemaksu algu nosaka 12 kalendāra mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā tiek piešķirts grūtniecības atvaļinājums.

Pašnodarbinātai personai vidējā iemaksu alga tiek aprēķināta atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā iestājas apdrošināšanas gadījums.

Tajos no 12 mēnešiem, kuros nestrādājāt, darba ienākumu, sociālās apdrošināšanas maksājumu nebija, maternitātes pabalsta aprēķinam piemēros 70% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Vecāku pabalstam vidējo iemaksu algu arī nosaka 12 mēnešu periodā. Tajos mēnešos, kad ienākumu un sociālās apdrošināšanas maksājumu nav bijis, piemēro 40% no valstī noteiktās vidējās iemaksu algas.

Vecāku pabalstu var ietekmēt tas, ka nākamais bērns piedzimst, kamēr iepriekšējam nav triju gadiņu. Likumā “Par maternitātes un slimības pabalstu” ir paredzēts: sievietei, kurai, kopjot bērnu vecumā līdz trim gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalsts par nākamā bērna kopšanu nedrīkst būt mazāks par vecāku pabalstu, kas piešķirts par iepriekšējo bērnu.

Tas nozīmē, ka vecāku pabalsts par nākamā bērna kopšanu tiks aprēķināts no jauna, un, ja no jauna aprēķinātais pabalsta apmērs būs mazāks nekā par iepriekšējā bērna kopšanu, tad pabalsts tiks piešķirts tādā pat apmērā kā par iepriekšējo bērnu. 

Ministru kabineta 1998. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 270 “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” 15.¹ punktā ir noteikts: ja persona vienlaikus ir darba ņēmēja un pašnodarbinātā statusā, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina, summējot atsevišķi aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta darba ņēmēja statusā, un atsevišķi aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta pašnodarbinātā statusā.