Labdien! 2013. gadā tika paņemts naudas kredīts. Divus maksāju, tad sākās finansiālas grūtības. Kredīta devējs nelikās ne zinis 7 gadus. Neatceros aizdevēju, jo tad tika ņemti vairāki kredīti uzņēmumam. 2020. g. novembrī lieta tiek nodota tiesu izpildītājai, tiek bloķēts konts, liegums īpašumam u. c. Kad zvanu, lai atsūta maksājuma grafiku, kur var redzēt soda procentus, atbildes nav, izvairās. Summa uzkāpusi trīskārtīgi. Vai šim kredītam nav noilguma? Esmu vienīgā pelnītāja. Uz rokas iztikas minimums. Decembrī tiesu izpildītāja noņēma 330 eiro. Bijām telefoniski vienojušās, ka maksāšu 100 eiro, jo maksāju arī citus kredītus. Uz rokas būtībā nepaliek nekas. Esmu fiziska persona. Vīram invaliditātes pensija: nestrādā, divi nepilngadīgi bērni. Kur vērsties? Kā pareizāk rīkoties šajā situācijā? Paldies!
Tiesu izpildītājs piemēro tos piespiedu izpildes līdzekļus, kas ir norādīti Civilprocesa likuma 557. pantā: piedziņas vēršana uz kustamo un nekustamo mantu, naudas līdzekļiem kredītiestādēs, piedziņas vēršana uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, piedziņa uz naudas līdzekļiem, kas parādniekam pienākas no trešajām personām.
Civillikuma 1893. pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Tātad, ja kreditors nebūs tiesā vērsies desmit gadu laikā no parādsaistību iestāšanās brīža, iestāsies noilguma termiņš.
Noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.
Tāpat paskaidrojam, ka pienācīgā kārtā izteikts atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu (piemēram, ierakstīta vēstule ar atgādinājumu par parādsaistībām).
Savukārt, ja kreditors ir vērsies tiesā un sprieduma izpilde ir nodota tiesu izpildītājam, šādam parādam noilguma faktiski nav. Proti, lieta pie tiesu izpildītāja var glabāties vairākus gadu desmitus un piedziņu var uzsākt tad, kad parādniekam ir pietiekami ienākumi.
Komerclikuma 406. pants nosaka: no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.
Parādnieks var mēģināt izlietot savas tiesības, kas noteiktas Civilprocesa likuma 206. pantā: (1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu. Lēmums par sprieduma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.
(2) Pieteikumu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Vienlaikus ar paziņojumu tiesa, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai, nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu.
(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakussūdzību. Blakussūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.
Tāpat parādniekam parādu piedziņas procesa gaitā ir tiesības vērsties pie kreditora vai kreditoriem un mēģināt vienoties par pakāpenisku, labprātīgu parādu atmaksu, lai tādējādi netiktu piemēroti piespiedu izpildes līdzekļi. Ja kreditori tam piekritīs, tiesu izpildītājam tiks nosūtīts pieteikums Civilprocesa likuma 559. panta kārtībā un viņam būs pamats atlikt piespiedu izpildes darbības.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!