Saskaņā ar Civillikuma 177. panta pirmo un otro daļu līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, bet aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Atbilstoši Civillikuma 198. pantam aizgādība izbeidzas tikai šādos gadījumos:

• ar vecāku vai bērna nāvi;
• kad pazudušais no vecākiem atzīts par mirušu;
• kad bērnu adoptējusi trešā persona.

Savukārt Civillikuma 203. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka:

• ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
• bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
• vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
• vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
• konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

Pastāvot jūsu norādītajiem apstākļiem, kad vecāks vēlas atteikties no aizgādības bērna veselības stāvokļa dēļ, radniecības attiecības, personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret bērnu izbeigtos tikai tādā gadījumā, ja vecāks bāriņtiesā dotu piekrišanu bērna adopcijai, kas būtu par aizgādības, tostarp arī pienākuma rūpēties par bērnu, izbeigšanās pamatu.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 55. pantā noteikto bērnam ar īpašām vajadzībām ir tiesības uz īpašu vecāku aprūpi. Valsts un pašvaldība palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un nodrošina viņam izglītību, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem. Bērns ar īpašām vajadzībām, kura aprūpi ģimene nevar nodrošināt, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ņemams pilnā valsts vai pašvaldības aprūpē.

Savukārt saskaņā ar BTAL 29. pantu pašvaldības sociālais dienests pēc vecāku lūguma nodrošina ģimenei nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus, vai, ja nepieciešams, bērna aprūpi pie ārpusģimenes pakalpojumu sniedzēja, ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar viņu aprūpēt.

Ņemot vērā minēto, vecākam, kura aprūpē ir bērns ar īpašām vajadzībām, primāri jāizmanto visas normatīvajos aktos noteiktās atbalsta iespējas, t. i., sociālā palīdzība un/vai sociālie pakalpojumi, vai, ja nepieciešams jālūdz nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi.