Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi vecāki, kas ierakstīti bērna dzimšanas apliecībā, gan māte, gan tēvs, uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, bērna likumiskie pārstāvji, kam ir vienlīdzīgas tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, lai dotos ceļojumā ar bērnu, mātei nav jāprasa speciāla bērna tēva atļauja vai pilnvara. Mātei, tāpat kā tēvam, ir pienākums rūpēties par bērnu un gādāt par viņa drošību. Tāpēc jebkāda atrašanās kopā ar bērnu jebkurā pasaules malā ir atļauta un nav jāsaskaņo ar otru vecāku.

Taču saskaņā ar Civillikuma 181. panta otro daļu “vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu”. Likumā nav noteikts, vai ziņām ir jābūt sniegtām pirms vai pēc notikuma. Tāpat nav noteikts, vai mātei ir katru dienu jāatskaitās tēvam par bērna dienas notikumiem vai arī tēvam pašam ir jāuzdod šādi jautājumi. Tāpēc šajos divos aspektos likums pieļauj pietiekami lielu un saprātīgu brīvību. Proti, māte var ar bērnu brīvi ceļot, atļauja nav jāprasa, bet, ja tēvs interesējas par bērnu un viņa dzīvi un attīstību, mātei ir jāsniedz saprātīga daudzuma ziņas.

Taču svarīgi paturēt prātā, ka māte nedrīkst ar bērnu izceļot no valsts pavisam, mainot bērna dzīvesvietu bez tēva piekrišanas, jo tādā gadījumā tā būs bērna civiltiesiskā nolaupīšana.

Proti, ceļošana uz ārvalstīm, radinieku apciemošana ārvalstīs vai došanās ekskursijā uz ārvalstīm u. tml. netiek uzskatīta par dzīvesvietas maiņu, tāpēc otra vecāka piekrišana nav vajadzīga. Tāpat normatīvie akti nenosaka precīzu termiņu jeb to, cik ilgi viens vecāks kopā ar bērniem var izbraukt no valsts ceļojuma nolūkos.

Vienlaikus LV portāls vērš uzmanību, ka valstīm, kurās bērns ieceļo, tai skaitā tranzītvalstīm, ir tiesības izvirzīt savas prasības nepilngadīgu ārvalstnieku ieceļošanai. Šādas papildu prasības var būt noteiktas, ja citās Eiropas Savienības vai Šengenas valstīs ir atjaunota robežkontrole uz iekšējām robežām, kā arī citos gadījumos. Tāpat savas prasības tiesīgi noteikt pasažieru pārvadātāji, piemēram, aviokompānija, ar ko ceļo bērns. Tādēļ vecākiem pirms ceļojuma jāpārliecinās, vai valsts, uz kuru vai caur kuru ceļos bērns, vai attiecīgais pasažieru pārvadātājs nav noteicis papildu prasības saistībā ar bērna ceļošanu.