E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 21461
Lasīšanai: 9 minūtes

Ja kriminālatbildība nav iestājusies, tad nav arī sodāmības juridiskās sekas

J
jautā:
14. oktobrī, 2020
Lauris

Labdien! Vai tiks dzēsta sodāmība par zādzību? Lieta tā arī līdz tiesai nenonāca, tika panākts izlīgums, bet vai tiešām tagad nevarēs nekad iestāties NBS vai Zemessardzē?

A
atbild:
28. decembrī, 2020
Linda Ņikona
LV portāls

Diemžēl no jautājuma nav saprotams, kāpēc vispār radusies interese par sodāmību, ja lieta tā arī līdz tiesai nenonāca. Pirmšķietami jādomā, ka arī kriminālatbildība neiestājās. Proti, nezinot, vai jums kriminālatbildība iestājās vai neiestājās, nav iespējams sniegt precīzu atbildi, tāpēc šis būs vispārīgs skaidrojums.

Atbilstoši Krimināllikuma (KL) 58. pantam no kriminālatbildības var atbrīvot personu, kas izdarījusi maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu. Tāpat personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot noziedzīgus nodarījumus, kuru dēļ iestājusies cilvēka nāve, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi un persona pēdējā gada laikā nav tikusi atbrīvota no kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, noslēdzot izlīgumu, un pilnīgi novērsusi ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu.

KL 58.1 pantā paredzēts, ka personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, prokurors var atbrīvot no kriminālatbildības nosacīti, ja, ņemot vērā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzēto raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūta pārliecība, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus. Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nolemj neturpināt personas kriminālvajāšanu par šo nodarījumu, ja pārbaudes laikā tā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpildīs uzliktos pienākumus, kā arī gadījumā, ja noslēgts izlīgums, izpildīs tā nosacījumus. Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors personai nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem. Pārbaudes laiks sākas ar prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienu.

Saskaņā ar KL 63. pantu sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas. Minētajā pantā ir noteikts arī tas, kā sodāmība tiek dzēsta un noņemta.

Vienlaikus sodāmība ir izdarītā pārkāpuma sekas, kas personu var vajāt visu mūžu. Tā atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma pēc attiecīga laika perioda tiek uzskatīta par dzēstu, taču Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra Sodu reģistrā glabājas ziņas gan par dzēstu, gan par spēkā esošu sodāmību. Tas nozīmē, ka pagātnes izdarītās muļķības var būt tagadnes iemesls atteikumam strādāt daudzu nozaru profesijās.

Kā iepriekš LV  portālam norādījusi IeM Informācijas centra Starptautiskās sadarbības nodaļas vecākā referente Signe Seškena, tiesību ierobežojumi pēc sodāmības dzēšanas valstī ir noteikti vairāk nekā 120 normatīvajos aktos – tie attiecas ne tikai uz iespēju strādāt kādā nozarē, bet arī, piemēram, ieroča saņemšanu, piedalīšanos konkursos u. c.

Parasti ierobežojumi saistīti ar tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem ņem vērā arī sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības.

Proti, no jautājuma nav saprotams, vai tikāt vispār sodīts – nav bijusi notiesāšana, bet nav zināms, vai bija/nebija prokurora priekšraksts par sodu. Ja nebija ne tiesas, ne prokurora priekšraksts par sodu,jūs neesat krimināli sodīts un tādējādi jums nav arī sodāmības.

Saskaņā ar KL 7. pantu:

  • mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem;
  • smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem;
  • sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums.

Saskaņā ar KL 175. panta pirmo daļu par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (zādzība) paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Tas nozīmē, ka šīs tiesību normas izpratnē zādzība ir mazāk smags noziegums, kas ir tīšs nodarījums.

Savukārt atbilstoši KL 175. panta otrajai daļai par zādzību, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Tas nozīmē, ka šīs tiesību normas izpratnē zādzība ir smags noziegums, kas ir tīšs nodarījums.

Militārā dienesta likuma 16. panta otrā daļa noteic, ka militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoni:

  • kas ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • kas kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
  • kas par pirmajā punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
  • kas ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot pirmajā punktā minētos noziedzīgos nodarījumus, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
  • kas neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;
  • kas ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
  • kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, izņemot minētā panta 2.1 daļā norādīto gadījumu.

Atbilstoši Militārā dienesta likuma 19. pantam:

  • profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem;
  • no 18 gadiem personas var pieņemt profesionālajā dienestā, ja tās atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, instruktorus speciālistus un kareivjus speciālistus, līdz šā likuma 41. pantā profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veic kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam. NBS, veicot kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam, ir tiesīgi pieprasīt un bez maksas saņemt no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju, lai noteiktu kandidātu atbilstību profesionālajam dienestam.

Līdzīgi Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 14. panta ceturtajā daļā noteikts, kādos gadījumos persona nevar kļūt par zemessargu.

Tas nozīmē: ja jūs tomēr tikāt krimināli sodīts (bija prokurora priekšraksts par sodu) par zādzību, kas ir tīšs noziedzīgs nodarījums, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas jūs nevarēs pieņemt militārajā dienestā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU