Ja nekustamais īpašums ir laulāto kopīgā manta, tad piedziņu var vērst tikai uz tēva pusi. Šādā gadījumā ir svarīgi, lai nekustamais īpašums zemesgrāmatu reģistrā nebūtu ierakstīts kā laulātā atsevišķā manta un lai tas nebūtu iegūts atbilstoši Civillikuma 91. panta noteikumiem. Pretējā gadījumā tā skaitīsies laulātā atsevišķā manta. Piemēram, ja nekustamais īpašums ir iegādāts laulības laikā, tad tas, visticamāk, ir laulāto kopīgā manta.

Parādsaistības no ģimenes tiesību viedokļa šādā gadījumā regulē Civillikuma 99. panta noteikumi, kuri noteic, ka jūsu tēvs atbild arī ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs var vērst piedziņu uz jūsu tēva personīgo mantu un arī tēva daļu laulāto kopīgajā mantā. Visbiežāk tiek pieņemts, ka laulāto kopīgā manta pieder abiem laulātajiem vienādās daļās, kā tas noteikts Civillikuma 89. panta otrajā daļā.

Jūsu mātei nav jāceļ prasība pret tēvu, lai tiktu izdalīta puse no īpašuma. Tādu pašu rezultātu šajā gadījumā vislabāk var panākt, noslēdzot laulības līgumu par visas laulāto mantas šķirtību. Pēc laulāto kopīgās mantas sadalīšanas jūsu mātei īpašuma tiesības uz savu īpašumu ir jānostiprina arī zemesgrāmatā: kā laulātā atsevišķā manta. Laulāto kopīgās mantas sadalīšana nesatur dāvinājumus, līdz ar to tēva kreditori pēc tam nevar vērsties arī pret jūsu māti ar prasību par parādu samaksai vajadzīgās parāda daļas izdošanas, skatīt Civillikuma 1927. panta noteikumus.

Ja parāda piedziņa ir uzsākta, rekomendēju tiesu izpildītājam paziņot, ka īpašums ir laulāto kopīgā manta.