Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu regulē Ministru kabineta (MK) 2006. gada 20. jūnija noteikumi  Nr. 496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”. Zemes lietošanas mērķis raksturo zemes izmantošanu vai pašvaldības teritorijas plānojumā (detālplānojumā) norādīto atļauto zemes izmantošanu.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 496 zemes īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, nomnieks var ierosināt pašvaldībai mainīt zemes lietošanas mērķi.

Tiesu praksē atzīts: nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanu un maiņu tiesiski nostiprina iestādes lēmums – konstatējošais administratīvais akts. Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstīto ziņu aktualitāti, likumdevējs primāri ir noteicis pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam sekot tā īpašumā esošā nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas izmaiņām un teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Ja taksācijas gada laikā nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas kadastra datu izmaiņas, aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu.

Tātad, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstīto ziņu aktualitāti, īpašniekam ir noteikta atbildība sekot savā īpašumā esošā nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas izmaiņām un teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Savukārt pašvaldībai, konstatējot, ka tās teritorijā esošajām zemes vienībām ir neatbilstoši noteikts lietošanas mērķis, ir tiesības rosināt lietošanas mērķa izmaiņas. Tomēr tas nemazina paša zemes īpašnieka atbildību ierosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta 10. punktu nodokļa maksātājam ir tiesības pieprasīt pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

Administratīvo lietu departamenta Senāts 2019. gada 9. decembra spriedumā  (lieta Nr. A420297315, SKA-120/2019) norādīts: Senāts jau iepriekš ir atzinis, ka no zemes lietošanas mērķa maiņu reglamentējošām tiesību normām neizriet, ka lietošanas mērķi varētu mainīt arī par iepriekšēju periodu (ja vien tā pamatā nav lēmuma atcelšana apstrīdēšanas procesa ietvaros jeb apstrīdama lēmuma atcelšana) (Senāta 2013. gada 18. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-237/2013 (A42961709) 14. punkts).

Tiesvedības šādās situācijās ir bijušas. Ja vēlaties sniegt prasību tiesā, ieteicams konsultēties ar juristu.