Civillikuma 178. panta otrā daļa nosaka: ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo.

Savukārt Civillikuma 179. panta otrā daļa paredz, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Ja jūsu starpā ir panākta vienošanās par bērna aizgādību, tad arī ir nepieciešams noteikt, kurš vecāks īstenos ikdienas aprūpi un uzraudzību (citiem vārdiem, pie kura vecāka bērns dzīvos pastāvīgi), bet kuram vecākam ir saskarsmes tiesības. Optimālākais variants ir noslēgt rakstveida vienošanos, kurā tiks noteikti visi nosacījumi, tostarp tas, pie kura vecāka būs noteikta bērna pastāvīgā dzīvesvieta.

Tādējādi uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai maksā tas vecāks, kuram ir saskarsmes tiesības ar bērnu (pie kura bērns nedzīvo pastāvīgi). Situācijās, kad bērns pavada ar katru vecāku vienādu dienu skaitu, noteikt, kura ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, nav iespējams, jo bērns regulāri pārvācas no viena vecāka pie otra.

Ja pie viena vecāka pavadīto dienu skaits ir lielāks, tad prezumējams, ka tā ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta un otrs vecāks maksā uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai. Saskaņā ar Civillikuma 179. pantā noteikto abiem vecākiem ir pienākums uzturēt savu bērnu; vecāks nevar aizbildināties ar faktu, ka nodrošina bērnu ar pārtiku, apģērbu un citām nepieciešamajām lietām, tāpēc nemaksās uzturlīdzekļus otram vecākam, pie kura bērns dzīvo pastāvīgi.