Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Ilgu laiku esmu bijis regulārs Vācijas azartspēļu vietnes apmeklētājs, 2019. gada decembrī konstatēju, ka vairs nevaru norēķināties ar karti, kura ir piesaistīta manam profilam šajā vietnē. Sazinājos ar banku, un banka man sniedza atbildi, ka, pamatojoties uz Latvijas likumdošanu, no bankas puses netiek akceptēti darījumi azartspēļu vietnēs, kuras nav licencētas Latvijā. Pēc Azartspēļu un izložu likuma 3.1. panta “Liegums personai piedalīties Latvijas Republikā nelicencētās interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs” personai nav atļauts piedalīties interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs, kas Latvijas Republikā tiek organizētas bez Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegtas licences. Es saprotu, ka liegums attiecas tikai uz azartspēlēm, kas tiek organizētas, bet nav licencētas Latvijas Republikas teritorijā, un šīs normas nav attiecināmas uz azartspēļu vietnēm, kuras tiek organizētas un licencētas kādā citā Eiropas Savienības valstī. Ja šīs normas ir attiecināmas uz visām azartspēlēm, kas ir pieejamas globālajā tīmeklī, ieskaitot azartspēļu vietnes, kas tiek organizētas un licencētas kādā Eiropas Savienības valstī, tad rodas jautājums, vai šīs normas nav pretrunā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartā minētajām brīvībām. Vēlos arī zināt, vai norēķinu konta uzturētājam – bankai – ir likumiskas tiesības ierobežot norēķinu konta turētāju un veikt izpildvaras funkcijas.
Kāpēc tāds liegums, skaidro Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas Kontroles departamenta 2. nodaļas vadītājs Jānis Laganovskis.
Azartspēļu un izložu likuma 2. pants noteic, ka šī likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību. Lai nodrošinātu šo mērķi, likumdevējs ir noteicis vairākas personu tiesību aizsardzības prasības, arī nodrošinot nelegālo interneta azartspēļu bloķēšanu un maksājumu veikšanas aizliegumu uz nelegālajām interaktīvo azartspēļu vietnēm. Daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis ir ieviesušas līdzīgus vai vēl stingrākus spēlētāju aizsardzības pasākumus.
Direktīvā Nr. 2006/123/EK (Pakalpojumu direktīva) ir paredzēti vispārīgi noteikumi, lai atvieglinātu to, kā pakalpojumu sniedzēji īsteno brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti, vienlaikus saglabājot augstu pakalpojumu kvalitātes līmeni (1. panta 1. punkts). Direktīvas Nr. 2006/123/EK 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka šo direktīvu piemēro pakalpojumiem, ko sniedz pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī. Taču direktīvas Nr. 2006/123/EK 2. panta otrajā daļā ir noteikti izņēmumi (darbības – pakalpojumi), kuros direktīva Nr. 2006/123/EK nav piemērojama. Kā viens no šādiem izņēmumiem 2. panta 2. punkta “h” apakšpunktā ir noteiktas azartspēļu darbības, kas ietver derības uz naudas likmēm nejaušības spēlēs, arī loterijām, azartspēlēm kazino un derību darījumiem.
Atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 44.2 panta ceturtajai daļai maksājumu pakalpojumu sniedzējs papildus maksājumu veikšanas ierobežojumiem, ja tādi maksātājam noteikti, atsaka veikt attālinātos maksājumus, izmantojot Latvijas Republikas rezidentam izsniegto maksājumu karti, maksājumu pakalpojumu saņēmējam – Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam. Minēto attālināto maksājumu identificē pēc azartspēļu un izložu pakalpojumu sniedzējiem noteiktajiem identifikatoriem, kas tiem piešķirti starptautisko maksājumu karšu shēmās.
Tādējādi Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija paskaidro, ka Latvijai saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem ir tiesības noteikt tādu personu aizsardzības līmeni, kas atbilst tās iedzīvotāju interesēm, un uz azartspēļu spēlēšanu nav attiecināmi vispārējie pakalpojumu pārrobežu brīvas piedāvāšanas principi.
Kā LV portālam papildus uzsvēra Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne, Latvijā (līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs) nav atļauts piedalīties Latvijā nelicencētās azartspēlēs. 2019. gada 3. aprīlī Saeima veica grozījumus četros normatīvajos aktos, lai veiktu kompleksus pasākumus nelicencētu azartspēļu ierobežošanai un dalībai tajās, arī uzliekot pienākumu finanšu iestādēm atteikt maksājumu par dalību nelicencētās vietnēs un nosakot fiziskai personai šādu aizliegumu un atbildību par dalību nelicencētās azartspēlēs.
Ja ir interese, varat iepazīties ar pagājušajā gada 3. aprīlī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem četros likumos, uz kuriem norāda inspekcijas vadītāja. Tie ir:
Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā;
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā;
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
