juriskonsults
Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Ir strīds par maksātnespējas procesuālo gaitu. Īsumā: uzņēmuma valdei netika paziņots par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Tiesa paziņojumu par šī procesa uzsākšanu nosūtījusi vienkāršā sūtījumā pēc CLP 56. panta, sūtījums adresātu nesasniedza un nonāca atpakaļ tiesā. Strādājošs uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu, un tam tika iecelts administrators. To, ka uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, valde uzzināja tikai pēc bankas konta bloķēšanas.
No LV portāla 2017. gada 18. janvāra publikācijas izriet, ka, neskatoties uz tiesāšanās pamatu, pirmreizējās tiesas saziņa notiek ar ierakstītu sūtījumu! “Grozījumi Civilprocesa likuma 56. pantā paredz, ka tiesas sagatavoto dokumentu (spriedumi, lēmumi, paziņojumi, pavēstes u. c.), kā arī dokumentu, kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa (pieteikumi sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzības, rakstiski paskaidrojuma noraksti u. c.), piegāde tiks veikta vienkāršā pasta sūtījumā, elektroniski vai ar ziņneša palīdzību. Izņēmums ir pirmreizēja saziņa ar atbildētāju – lai saglabātu iespēju informēt personu par tiesvedības procesa uzsākšanu, Civilprocesa likuma 148. panta pirmajā daļā saglabāta norma par prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā nekavējoties pēc lietas ierosināšanas.”
Uzņēmuma valde visādos veidos cenšas apstrīdēt šo tiesvedības procesu, bet nesekmīgi. Argumenti ir dažādi: Komerclikums utt. Visbūtiskākā ir atsauce uz sevišķās tiesāšanas kārtību, bet šajā publikācijā tieši ir minēts, ka tai skaitā sevišķās tiesāšanās kartībā pirmreizējā saziņa notiek, balstoties uz 148. panta pirmo daļu. Lūdzu sniegt savu komentāru.
Civilprocesa (turpmāk – CPL) 56. panta noteikumi kā vispārīgā norma nosaka pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību, bet ir arī speciālie gadījumi, jau CPL 56. panta desmitajā daļā noteikts, ka likums var paredzēt to nosūtīšanu ierakstītā pasta sūtījumā vai citus piegādāšanas vai izsniegšanas veidus.
Viens no gadījumiem, kuros likums paredz nosūtīšanu ierakstītā pasta sūtījumā, ir arī CPL 148. pants, kas ir speciālā tiesību norma. Tomēr 148. panta noteikumi neattiecas uz lietām par maksātnespējas procesu, jo ir ietverti CPL B daļas ceturtajā sadaļā “Prasības tiesvedība”. Savukārt lietas par maksātnespējas procesu tiesa izskata sevišķā tiesāšanās kārtībā, regulējoši tas noteikts CPL 251. panta 11. punktā.
Rakstā “Tiesas dokumentus turpmāk piegādās vienkāršā sūtījumā vai elektroniski” ir norādīts, ka CPL 56. panta noteikumi attiecināmi arī uz pieteikumiem sevišķā tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzībām, rakstiski paskaidrojuma norakstiem u. c. Rakstā arī skaidrots, ka CPL 148. pants ir viens no 56. panta desmitajā daļā paredzētajiem citiem veidiem, kurš attiecināms uz prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam. CPL 6. panta trešajā daļā skaidri noteikts, ka prasības tiesvedības lietās iesniedz prasības pieteikumus, bet sevišķās tiesāšanas kārtības lietās: pieteikumus.
CPL 56.1 panta otrās daļas noteikumi nosaka: prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu vai paziņojot tiešsaistes sistēmā, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē. Neizsniegtu pasta sūtījumu iemeslu uzskaitījums atrodams Pasta likuma 13.2 panta pirmajā daļā. Ja nav bijuši apstākļi uz kuru pamata atspēkot paziņošanas prezumpciju, tad, piemēram, pastkastītes noņemšana vai durvju neatvēršana nevar būt pamats neizskatīt civillietu.
Juridiskas personas maksātnespējas pazīmes ir noteiktas Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. pantā, neviena no tām nav “strādājošs uzņēmums”. Visbiežāk maksātnespējas process tiek ierosināts, pamatojoties uz kreditoru pieteikumu. Kreditoriem nav pienākuma uzminēt, kāpēc arī pēc brīdinājuma par kreditora nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu it kā strādājošs uzņēmums nevēlas nokārtot savas parādsaistības. Ja pastāvēja strīds par to, vai ir pienākums maksāt, tad to vajadzēja norādīt un celt pamatotus iebildumus pret prasījumu.
Komerclikuma 169. panta pirmajā daļā noteikts, ka valdes un padomes locekļiem savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Uzņēmuma, kurš strādā ar peļņu, valde, kas rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, visticamāk, nenovestu uzņēmumu līdz maksātnespējai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
