Labdien! Vēršos pie jums pēc palīdzības, lai iegūtu skaidrību vienā juridiskā jautājumā. 2020. gadā man nomira tēvs. Mamma ar tēvu savulaik bija vienojušies, ka īpašums būs uz tēva vārda. Mantinieki bijām trīs: mamma, es un par mani jaunāks brālis. Vienojāmies, ka visi trīs kopā turpināsim apsaimniekot īpašumu, kuru vecāki no nulles savulaik iegādājušies un veidojuši un kurā vecāki dzīvojuši ap 40 gadiem. Pie notāra tika parakstīta mantojuma apliecība, un visi kļuvām par vienlīdzīgiem līdzīpašniekiem. 2021. gada janvārī brālis katru no mums atsevišķi sāka dažādos veidos ietekmēt, lai mēs īpašumu pārrakstām viņam. Mamma tad pieņēma lēmumu: ja nevaram turpināt visi trīs kopā, tad, lai brāli “nomierinātu”, jāizdara jau no sākuma neizdarītais, t. i., jāpieprasa pārdzīvojušā laulātā daļas izdalīšana. Tā kā to nebija iespējams izdarīt citādi kā tikai tiesas ceļā, tika iesniegta prasība. Es parakstīju vienošanos, ka man nav iebildumu un ka savu daļu, kuru ieguvu uz mantojuma apliecības pamata, atdodu mammai atpakaļ. Līdz ar to prasība pret mani beidzās. Bet brālis uzreiz iesniedza pretprasību, ar kuru pieprasa atdalīt viņam šobrīd pienākošos 1/3 no īpašuma, kā tas norādīts mantojuma apliecībā. Tiesa šo pretprasību pieņēma. Lietas skatīšana pēc būtības dažādu iemeslu dēļ nav sākta joprojām. Vai tiesai bija tiesības pieņemt tādu pretprasību par 1/3 daļas atdalīšanu vienam no kopīpašniekiem, kamēr nav vēl noskaidrota tā saucamā “mantojuma masa” pēc mammai pienākošās daļas izdalīšanas, pamatojoties uz Civillikuma 392. pantu? Liels paldies jau iepriekš!