Labdien! Man ir ņemts kredīts (hipotēka) par dzīvokli 2007. gadā. 2008. gadā sākās krīze, nespēju maksāt. 2010. gadā ar tiesas lēmumu banka dzīvokli paturēja sev, jo ir nenotikušas izsoles. Ne banka, ne tiesu izpildītājs nav informējis, ka man pret viņiem vēl pastāv neapmaksātas saistības. Pēc trim gadiem saņēmu vēstuli no SIA “B2Kapital”, ka esmu viņiem parādā. Es minēto informāciju ignorēju. Tiesā man pateica, ka nekas nevienam nav jāmaksā, jo banka patur dzīvokli, tāpēc ar šādu domu dzīvoju. Šobrīd viņi ir vērsušies pret mani ar prasību tiesā. Vai uz mani vēl attiecas Kredītiestāžu pārejas likums? Vai arī vairs neko nevar darīt, jo es atbildu visiem nosacījumiem, lai manu parādu daļēji dzēstu? Ņemot vērā pārējo banku praksi, 10% man būtu jānosedz.
Lai sniegtu pilnvērtīgu atbildi uz jūsu jautājumu, būtu jāizlasa kredīta/aizdevuma līguma nosacījumi, hipotēkas līguma nosacījumi un arī 2010. gada tiesas nolēmums. Turklāt no SIA “B2Kapital” būtu jāizprasa dokumenti, ar kuriem viņi pamato savas prasījuma tiesības, un tie jāizvērtē. Ja SIA “B2Kapital” jau ir vērsusies pret jums tiesā, tad dokumentiem jābūt pievienotiem lietas materiāliem. Ar tiem iespējams iepazīties tiesu portālā.
Ļoti ieteicams neignorēt pēc SIA “B2Kapital” prasības pieteikuma uzsākto lietu, jo pēc jautājumā aprakstītā jūs varat celt pamatotus iebildumus un lūgt tiesai prasību noraidīt. Tomēr būtu ieteicams nekavējoties vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta, uzrādot visus jūsu rīcībā esošos dokumentus, lai saņemtu pilnvērtīgu konsultāciju. Kvalificēts speciālists pēc jūsu pieprasījuma palīdzēs sagatavot paskaidrojumus tiesai, kā arī varēs sniegt juridisko palīdzību vai pārstāvību tiesas sēdēs. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, taisot spriedumu, tiesa vadās pēc materiālo un procesuālo tiesību normām. Tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Līdz ar to nepieciešams aktīvi piedalīties lietas izskatīšanā, sniedzot tiesā jūsu rīcībā esošos pierādījumus.
Svarīgi pievērst uzmanību arī noilgumam. Civillikuma 1893. pantā noteikts, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Turklāt Komerclikuma 406. pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību (Civillikuma 1906. pants). Judikatūrā ir atzīts, ka noilgums ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai. Vairāk par parādsaistību noilgumu varat lasīt LV portālā publicētajos rakstos “Parādu piedziņas noilgums”, “Parādsaistību noilgums”, “Kad iestājas parādsaistību noilgums”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!