Komerclikuma 191. pants noteic, ka dalībnieka nāves gadījumā viņa daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, ja statūtos nav noteikts, ka daļa pāriet sabiedrībai. Ja statūtos paredzēts, ka mirušā dalībnieka daļa pāriet sabiedrībai, tad sabiedrībai ir pienākums izmaksāt mantiniekiem vai – Civillikuma 416. pantā minētajā gadījumā – valstij atlīdzību atbilstoši tai likvidācijas kvotai, kuru saņemtu mirušais dalībnieks mantojuma atklāšanās brīdī.

Daļas, kurām nav mantinieku, atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam uzskatāmas par bezmantinieku mantu un piekrīt valstij. Valstij nav balsstiesību, un, nosakot pārstāvības normu, šīs daļas netiek ņemtas vērā. Iegūtās daļas valsts piedāvā pārdošanai. Valsts vārdā šīs daļas pārdod zvērināts tiesu izpildītājs. Kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pārņem un pārdod daļas, kuras valsts ieguvusi kā bezmantinieku mantu, nosaka Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu”.

Iepriekš minētie Ministru kabineta noteikumi noteic, ka bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā: 

• zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izdevumi saistībā ar bezmantinieku mantas pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanas izdevumi), mantas novērtēšanu un atsavināšanu;
• zvērināta notāra izdevumi un amata atlīdzība saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu;
• izdevumi, kuri radušies kreditoram vai citai aktā norādītajai ieinteresētajai personai saistībā ar zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu un kurus apliecina zvērināta notāra izrakstīta kvīts vai rēķins, kas iesniegta zvērinātam tiesu izpildītājam;
• kreditoru prasījumi.

Ja no gūtajiem ienākumiem, atskaitot šo 1.–3. punktā minētos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

• prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu, par darba samaksas piedziņu, prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;
• prasījumi par nodokļu un nenodokļu maksājumiem valsts vai pašvaldības budžetā;
• fizisko personu prasījumi par zaudējumu atlīdzināšanu, kas to mantai nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu;
• pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā secībā.