Līdz šim Latvijā nav bijis noilguma tam, lai izprasītu neatņemamās daļas tiesīgo daļu no dāvinājuma, kas izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem nepaliek pat viņu neatņemamās mantojuma daļas, noilguma neesamību apliecinājusi arī Augstākā tiesa. Neatņemamās daļas tiesīgais mantinieks, kurš nav atstumts, bet nesaņem savu neatņemamo daļu, var celt tiesā mantojuma prasību par neatņemamās daļas izdošanu. Prasību par neatņemamās daļas izdošanu ir jāceļ mantojuma lietas vešanas laikā, līdz uzaicinājumā noteiktajam termiņam. Līdz šim tam nav bijis noilguma, un tiesu praksē ir arī strīda gadījums par neatņemamās daļas izprasīšanu no dāvinājuma, kas veikts pirms 12 gadiem.

Tomēr tiesību zinātnieku atziņās ir secināts, ka saistības, kurās nav noilguma, ir ārkārtīgs retums un vajadzētu piemērot vispārīgo, Civillikuma 1895. pantā noteikto 10 gadu noilgumu arī dāvinājuma līguma apstrīdēšanai. No tā savukārt izriet, ka dāvinājumus, kas veikti vairāk nekā 10 gadus pirms personas nāves, nevar apstrīdēt.

Dāvinājuma līgumu apstrīdēšana nenotiek bieži, un pagaidām šī jaunā teorija, kaut arī ir pamatota ar zinātniskām atziņām, nav nostiprināta tiesu praksē.

Vairāk informācijas var atrast arī šajā literatūras avotā: Kārkliņš K., Zīle K. Neatņemamās daļas tiesīgā prasījuma par neatņemamās daļas izdošanu noilgums dāvinājuma gadījumā. Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019, 168.–180. lpp.