Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro, ka šādas situācijas bieži mēdz būt denacionalizētos namos, kur dzīvokļus pārdod kā kopīpašuma domājamās daļas, māju nesadalot dzīvokļu īpašumos. „Beigās viena vai vairākas telpas (parasti pagrabtelpas), kurās atrodas kopīpašuma elementi, paliek mājas īpašniekam, un iznāk, ka telpa pieder vienam īpašniekam, bet apkures sistēmas elementi – visiem kopīpašniekiem. Šī ir situācija, kad domājamo daļu īpašnieki ir uzskatāmi par apstākļu ķīlniekiem: pērkot dzīvokļus, viņi, visticamāk, nebija ieguvuši precīzu informāciju par telpu piederību un iespējamām papildu izmaksām saistībā ar piespiedu nomu. (Viņi arī nevar īpaši pret to protestēt, jo var palikt bez apkures, piemēram, atsevišķam īpašniekam piederošās telpas remonta dēļ.) Domājamo daļu īpašnieki var domāt  – vai siltummezglu pārvietot uz citurieni, vai attiecīgo telpu censties izpirkt. Ja tas nav iespējams, atliek telpas nomas piespiedu tiesiskās attiecības.

Ja domājamo daļu īpašnieki nav ar mieru slēgt līgumu par attiecīgās telpas nomu, tās īpašniece var vērsties ar iesniegumu tiesā, lai noteiktu attiecīgās telpas nomas maksu un to piedzītu no kopīpašniekiem, kuri izmanto mājas apkures sistēmu. Nomas maksu var piedzīt no brīža, kad īpašums un tā lietošanas tiesības reģistrētas zemesgrāmatā.”

Šis ir vispārīgs komentārs saistībā ar jautājumā iekļauto informāciju, taču par piespiedu nomas tiesisko attiecību nodibināšanu konkrētajā gadījumā tomēr būtu nepieciešams kvalificēta jurista padoms, it īpaši, pirms vērsties ar iesniegumu tiesā.