Darba likuma 157. pants noteic, ka darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.

Izglītības likuma 52. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka pedagogam ir tiesības, saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei.

Tomēr, lai šīs likumos noteiktās tiesības varētu pilntiesīgi izmantot, tās ir jāiestrādā izglītības iestādes iekšējos tiesību aktos, piemēram, darba koplīgumā. Sarunās ar darba devēju būtu jāvienojas par koplīguma nosacījumiem, kas paredz iespējas darbu savienot ar mācībām, lai iegūtu darbam nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kā arī mācību atvaļinājuma piešķiršanu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja iestādes iekšējie tiesību akti to neparedz, katrā konkrētajā gadījumā ir jāvienojas ar darba devēju. Ja darba devējs nepiekritīs mācību atvaļinājuma piešķiršanai darba laikā, skolotājai nebūs tiesību izmantot mācību atvaļinājumu, arī bez darba algas saglabāšanas.