Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants noteic, ka kopīpašuma daļā ietilpst atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Rīgas domes informatīvajā portālā norādīts: saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu lodžiju un balkonu nesošās konstrukcijas (ieskaitot margas un ēkas fasādes sienas) ir kopīpašums, kas vienlīdz pieder visu dzīvokļu īpašniekiem, tāpēc jebkuras izmaiņas šajos elementos ir jāsaskaņo ar kaimiņiem. Šo fasādes elementu remonta vai demontāžas gadījumā finansiālā atbildība gulstas uz visu ēkas dzīvokļu īpašnieku pleciem. Tas nozīmē, ka par jebkādām manipulācijām ir jāvienojas ar kaimiņiem.

Lēmumu par balkonu remontu var pieņemt tikai tad, ja par to nobalsojusi vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants un 17. pants).