Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai (2. pants).

Interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses (likuma 1. panta 5. punkts).

Senāts ir atzinis, ka Interešu konfliktu novēršanas likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija. Proti, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietekme var rasties. Senāts arī norādījis, ka valsts amatpersonai kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu konflikta situācijas iespējamība. Līdz ar to valsts amatpersonas vairāk nekā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā (sk. Senāta 2006. gada 21. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2006 8.1., 8.2. punktu, 2009. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. SKA-68/2009 10. punktu).

Saskaņā ar minētā likuma 7. panta 6. daļu valsts civildienesta ierēdnis, Valsts kontroles Revīzijas departamenta sektora vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersona, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un civilais darbinieks un šā likuma 4. panta otrajā un 2.¹ daļā minētā amatpersona, kurai šajā pantā vai citā likumā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar amatiem, kas norādīti šī panta 6. daļas 1. un 2. punktā.

Bez minētā vēršam Jūsu uzmanību uz apstākļiem, ka šī likuma 7. panta 3. daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei jau iepriekš ir skatījusi Satversmes tiesa, skat. Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija spriedumu “Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un 91. panta pirmajam teikumam” un Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra spriedumu “Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam”.