E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20051
Lasīšanai: 5 minūtes
2
2

Interešu konflikts

J
jautā:
07. maijā, 2020
jānis

Labdien! Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. pants nosaka ierobežojumus, un 3. daļā ir minēts, ka ierobežojumi attiecināmi uz pašvaldības policijas priekšnieku un vietnieku, kur dažās pašvaldībās ir padsmit pašvaldības policijas darbinieku, kuri pakļauti noteiktas pašvaldības policijas priekšniekam. Līdz ar to, tulkojot minēto likuma normu, sanāk, ka pašvaldības policijas priekšnieks un vietnieks, kuram pakļauti padsmit darbinieki, ir pielīdzināti, piemēram, Valsts policijas priekšniekam un vietniekam, kuriem pakļauta vesela struktūra ar izveidotām nodaļām utt., bet nodaļas priekšniekiem, kuru pakļautībā ir veselas nodaļas, šādu ierobežojumu nav. Piemēram, Rīgas pašvaldības policijas priekšniekam tas būtu saprotams, jo viņam ir pakļauti daudzi darbinieki, bet vai mazo novadu pašvaldības policijas priekšniekiem un vietniekiem, kuriem nav pakļautas nodaļas utt., ir korekti noteikt ierobežojumus apvienot amatus? Vai likumdevējs ir vēlējies šo normu attiecināt uz visu pašvaldību policijas priekšniekiem un vietniekiem, neņemot vērā pašvaldības policijas darbinieku skaitu utt.? Burtiski tulkojot normu, ir saprotams, ka tā attiecas uz visiem pašvaldības policijas priekšniekiem un vietniekiem, bet, ņemot vērā iepriekš minēto, tas ir absurdi. Paldies!

A
atbild:
15. maijā, 2020

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai (2. pants).

Interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses (likuma 1. panta 5. punkts).

Senāts ir atzinis, ka Interešu konfliktu novēršanas likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija. Proti, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietekme var rasties. Senāts arī norādījis, ka valsts amatpersonai kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu konflikta situācijas iespējamība. Līdz ar to valsts amatpersonas vairāk nekā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā (sk. Senāta 2006. gada 21. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2006 8.1., 8.2. punktu, 2009. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. SKA-68/2009 10. punktu).

Saskaņā ar minētā likuma 7. panta 6. daļu valsts civildienesta ierēdnis, Valsts kontroles Revīzijas departamenta sektora vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersona, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un civilais darbinieks un šā likuma 4. panta otrajā un 2.1 daļā minētā amatpersona, kurai šajā pantā vai citā likumā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar amatiem, kas norādīti šī panta 6. daļas 1. un 2. punktā.

Bez minētā vēršam Jūsu uzmanību uz apstākļiem, ka šī likuma 7. panta 3. daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei jau iepriekš ir skatījusi Satversmes tiesa, skat. Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija spriedumu “Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un 91. panta pirmajam teikumam” un Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra spriedumu “Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam”.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU