Vadot auto psihotropo vielu ietekmē, nav iespējams, kā Jūs sakāt, “netīšām” noslepkavot cilvēku vai pat cilvēkus. Fakts, ka persona sēžas pie stūres neatļauto vielu ietekmē, liecina – persona apzināti pieļauj iespēju apdraudēt ne tikai savu, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību. Burtiski tulkojot, šāda rīcība ir tīšs noziedzīgs nodarījums.

Atbilstoši Krimināllikuma (KL) 262. panta ceturtajai daļai par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās dēļ cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku no 3 līdz 10 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz 10 gadiem.

Saskaņā ar KL 262. panta piekto daļu par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi, paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku no 3 līdz 15 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no 5 līdz 10 gadiem.

Sevišķi smagi noziegumi tīši nodarījumi, par kuriem KL paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 8 gadiem, vai mūža ieslodzījums. Līdz ar to abi iepriekšminētie noziegumi ir sevišķi smagi noziegumi, jo maksimālais brīvības atņemšanas laiks ir ilgāks par 8 gadiem (vienā gadījumā tie ir 10 gadi, otrā – 15 gadi).

“Darbības, ar kurām pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi, ir tīša personas vaina attiecībā pret cilvēka nāvi, un kaitējums veselībai var izpausties tikai neuzmanības formā, taču kopumā noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši).”[1]

[1] Krastiņš, U., Liholaja, V., Hamkova, D. Krimināllikuma komentāri: trešā daļa (XVIII–XXV nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2019, 445. lpp.