Piemērojamais kriminālsods par izdarītajiem (šķietami līdzīgajiem) pārkāpumiem var atšķirties, jo, nosakot soda veidu, ņem vērā gan izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu (individuālo pazīmju kopumu) un izdarītā noziedzīgā nodarījuma radīto kaitējumu (piemēram, radītā mantiskā zaudējuma apmēru, miesas bojājumu smaguma pakāpes u.c.), gan vainīgā personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Proti, viens no būtiskākajiem krimināltiesību principiem ir soda individualizācijas princips, kas izriet no taisnīguma principa, jo neindividualizēts sods, proti, tāds, kas noteikts, neievērojot visus lietas apstākļus un vainīgā personību, kā to prasa likums, nevar būt taisnīgs. Līdz ar to tiesai vai prokuroram katrā konkrētā gadījumā, nosakot soda veidu un mēru, ir jāņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, vainīgā personība, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro un trešo daļu.

Uz jautājumu par procesuālajiem izdevumiem nav iespējams sniegt konkrētu atbildi, neredzot abus tiesas spriedumus (vai prokurora priekšrakstus par sodiem).

Vienlaikus varam norādīt, ka Kriminālprocesa likuma (KPL) 368. pants noteic, ka:

• procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētajos gadījumos (procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas arī uz nepilngadīga notiesātā vecākiem vai aizbildņiem);
• ja ar tiesas spriedumu notiesātas vairākas personas, tiesa nosaka, kādā apmērā no katra notiesātā piedzenami procesuālie izdevumi (tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu, notiesātā atbildības pakāpi un mantisko stāvokli);
• ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem (ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā persona atzīta par vainīgu un notiesāta);
• procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga (tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā);
• procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu sedz no valsts līdzekļiem;
• procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojoša iemesla, var piedzīt no šīm personām pirmstiesas procesa laikā, iztiesāšanas laikā un ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā KPL noteiktajā kārtībā;
• ja pēc kriminālprocesa pabeigšanas ir saņemta informācija par procesuālajiem izdevumiem, kas saistīti ar ārvalsts izdotās personas pārņemšanu vai kas radušies līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai un kas nebija zināmi galīgā nolēmuma pieņemšanas dienā, pirmās instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā izlemj jautājumu par šiem procesuālajiem izdevumiem (ja procesuālie izdevumi tiek piedzīti, lēmumā nosaka 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei, lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess pabeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ, un prokuroram, savukārt persona vai prokurors lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas, bet augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams);
• šā panta paredzētajā kārtībā procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī prokurors, ja kriminālprocesu pabeidz, sastādot priekšrakstu par sodu vai priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, vai kriminālprocesu izbeidz, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības vai pamatojoties uz citiem apsūdzēto nereabilitējošiem apstākļiem (ja prokurors lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu pieņem pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā, lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts, savukārt persona šo lēmumu 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams);
• šā panta paredzētajā kārtībā procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī izmeklētājs, ja kriminālprocess pret personu izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ (ja izmeklētājs lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu pieņem pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā, lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts, savukārt persona šo lēmumu 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas var pārsūdzēt prokuroram, un tā lēmums nav pārsūdzams);
• piedzenot procesuālos izdevumus, lēmumā nosaka 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei (lēmuma izrakstu daļā par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei pēc šā lēmuma labprātīgas izpildes termiņa beigām).

No jautājuma nav saprotami visi faktiskie apstākļi, piemēram, vai sodu piemērojusi tiesa vai prokurors ar priekšrakstu, vai automobiļa vadītājam Nr. 1 trūcīgās personas statuss bijis laikā, kad, piemēram, tiesa taisījusi spriedumu, vai piešķirts jau pēc tam, vai tiesa/prokurors ir ņēmis vērā, ka personai ir trūcīgās personas statuss, respektīvi, vai lietā vispār ir uzrādīti šādi fakti u. tml.

Proti, ja trūcīgās personas statuss bijis laikā, kad skatīta konkrētā krimināllieta, tad īsti nav saprotams, kāpēc no personas piedzīti procesuālie izdevumi, jo, kā redzams iepriekš tekstā, KPL 368. panta ceturtajā daļā paredzēts, ka procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga.

Otrajā gadījumā, kad no personas netika piedzīti procesuālie izdevumi (ja sodu piemērojusi tiesa), iespējams, tika vērtēts personas mantiskais stāvoklis, proti, kā jau minēts augstāk, tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

Iespējams, ka trūcīgās personas statuss automobiļa vadītājam Nr. 1 bijis pirms vai pēc tam, nevis krimināllietas iztiesāšanas laikā, līdz ar to tiesai nemaz nebija iespējas vērtēt atbrīvošanu no procesuālajiem izdevumiem, kā arī automobiļa vadītājam Nr. 1, piemēram, nav apgādībā esošas personas, bet automobiļa vadītājam Nr. 2 ir apgādībā esošas personas.

Vēršam uzmanību, ka aprakstītais ir tikai pieņēmumi, jo nav zināmi visi faktiskie abu lietu materiāli. Vienlaikus, lai noskaidrotu precīzu informāciju, jums ir tiesības to jautāt konkrētajai tiesai un/vai prokuratūrai.