Kādus atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus ņem vērā, nosakot kriminālsodu (I)

Krimināllikuma (KL) 46. pants paredz, ka kriminālsodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu (NN) paredz KL Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot KL vispārīgās daļas noteikumus (izpilde ir tieši saistīta ar pareizu noziedzīgā nodarījuma juridisko izvērtējumu). Tā ir viena no pamatprasībām, kas izvirzīta tiesai, taisot notiesājošu spriedumu, un prokuroram, sastādot priekšrakstu par sodu.1

Ko ņem vērā, nosakot soda veidu un soda mēru

Nosakot soda veidu, ņem vērā:

• izdarītā NN raksturu – “par to var liecināt NN izdarīšanas apstākļi, veids un paņēmieni, cietušā personība, vainīgā motivācija, kvalificējošie apstākļi, NN realizācijas stadija un iemesli, kas nav ļāvuši noziedzīgo nodomu realizēt līdz galam u. tml. (katrā atsevišķā gadījumā tas ir individuālu pazīmju kopums)”2;
• izdarītā NN radīto kaitējumu – piemēram, “ievērojams mantiskais zaudējums, mantiskais zaudējums lielā apmērā, dažāda smaguma pakāpes miesas bojājumi, kas bīstami dzīvībai, un tādi, kas dzīvību neapdraud, kā arī morāla, politiska vai organizatoriska rakstura kaitējums u. tml.”;
• vainīgā personību – “to raksturo personas fiziskais un psihiskais stāvoklis, kā arī sociālais un tiesiskais statuss (tas, no vienas puses, ļauj noskaidrot personas noziedzīgās uzvedības cēloņus, no otras puses, – noteikt maksimāli lietderīgāko soda veidu, lai sasniegtu tā mērķi)”3.

Vienlaikus KL paredzēts – nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus un brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Kādi ir atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi

Atbildību mīkstinošie apstākļi ir noteikti KL 47. pantā, savukārt atbildību pastiprinošie apstākļi – KL 48. pantā (skat. tabulu).

KL paredz: nosakot sodu, par atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt arī citu ar izdarīto NN saistītu apstākli, kurš KL nav paredzēts. Savukārt, ievērojot NN raksturu, par atbildību pastiprinošu apstākli var arī neatzīt jebkuru no iepriekš minētajiem apstākļiem, bet, nosakot sodu, nevar atzīt par atbildību pastiprinošiem tādus apstākļus, kuri nav norādīti KL.

Vienlaikus par atbildību mīkstinošu un pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš KL paredzēts kā NN sastāva pazīme.

Piemērs:

Jau pašā KL 117. pantā ir noteikts, kādos gadījumos slepkavība ir slepkavība pastiprinošos apstākļos, proti, ja:

• noslepkavota sieviete, vainīgajam apzinoties, ka viņa ir grūtniecības stāvoklī;
• noslepkavota persona, vainīgajam apzinoties, ka tā ir bezpalīdzības stāvoklī;
• tā izdarīta vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā;
• tā izdarīta ar sevišķu cietsirdību;
• pēc tās izdarīta līķa apgānīšana;
• tā saistīta ar laupīšanu;
• tā saistīta ar izvarošanu;
• tā izdarīta nolūkā slēpt citu noziedzīgu nodarījumu vai atvieglot tā izdarīšanu;
• tā izdarīta mantkārīgā nolūkā;
• to izdarījusi personu grupa;
• to izdarījusi persona, kas ievietota īslaicīgās aizturēšanas vai ieslodzījuma vietā;
• noslepkavots nepilngadīgais.

Slepkavība atzīstama par izdarītu pastiprinošos apstākļos, ja nodarījumā konstatēts kaut vai viens no iepriekš minētajiem, 117. pantā ietvertajiem, apstākļiem.4

Papildus Krimināllikuma komentāros vērsta uzmanība uz to, ka “būtiski ir nodalīt tādas ziņas par apsūdzēto, kas raksturo viņu kā cilvēku – personu, kura izdarījusi NN, – no tādiem personību raksturojošiem datiem, kurus likumdevējs atzinis par atbildību mīkstinošiem vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem”5.

Kāpēc nepieciešami atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi

Kā skaidro Tieslietu ministrija (TM), atbildību mīkstinošo un atbildību pastiprinošo apstākļu nepieciešamību nosaka KL 1. panta pirmā daļa. Proti, atbilstoši minētajam pantam “pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga NN izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi KL paredzētu nodarījumu, kam ir visas NN sastāva pazīmes”.

Saskaņā ar KL 35. panta otro daļu soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt vainīgo personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no NN izdarīšanas.

Soda individualizācijas princips

TM vērš uzmanību, ka viens no būtiskākajiem krimināltiesību principiem ir soda individualizācijas princips: “Minētais princips izriet no taisnīguma principa, jo neindividualizēts sods, proti, tāds, kas noteikts, neievērojot visus lietas apstākļus un vainīgā personību, kā to prasa likums, nevar būt taisnīgs.”

Līdz ar to tiesai vai prokuroram katrā konkrētā gadījumā, nosakot soda veidu un mēru, ir jāņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, vainīgā personība, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro un trešo daļu. Savukārt, ievērojot minēto, secināms, ka atbildību mīkstinošie un atbildību pastiprinošie apstākļi ir neatņemams elements soda noteikšanā un to nepieciešamība izriet no pamatnormas “demokrātiska tiesiska valsts”, kuras mērķis katrā konkrētajā lietā ir taisnīguma nodrošināšana, norāda TM.

Publikācijas turpinājumā par to, vai ir iespējams, ka noziedzīgam nodarījumam vienlaikus konstatē gan vainu mīkstinošus, gan pastiprinošus apstākļus, kā arī plašāks izklāsts par vainu pastiprinošu apstākli – noziegums izdarīts ārkārtējās situācijas laikā.

1 Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri: pirmā daļa (I–VIII² nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 195. lpp.

2 Turpat, 196. lpp.

3 Turpat, 197. lpp.

4 Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri: otrā daļa (IX–XVII nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 243. lpp.

5 Turpat, 197. lpp.