Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi ir neatņemams elements soda noteikšanā, un to nepieciešamība izriet no pamatnormas “demokrātiska tiesiska valsts”, kuras mērķis katrā konkrētajā lietā ir taisnīguma nodrošināšana.
FOTO: Freepik
Arī noziedzīga nodarījuma izdarīšana ārkārtējās situācijas laikā ir viens no apstākļiem, ko var atzīt par atbildību pastiprinošu. LV portāls publikācijas pirmajā daļā aplūkoja, ko tiesa vai prokurors ņem vērā, nosakot kriminālsodu, un kādi atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi ir noteikti Krimināllikumā. Tagad skaidrojam, vai vainīgās personas rīcībā iespējams konstatēt vienlaikus gan atbildību mīkstinošos, gan atbildību pastiprinošos apstākļus un kā tas var ietekmēt soda noteikšanu.
LV portāls iepriekš rakstīja, ka tiesai vai prokuroram, nosakot soda veidu un mēru, atbilstoši Krimināllikuma (KL) 46. pantam ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma (NN):
Kā norāda Tieslietu ministrija (TM), atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi ir neatņemams elements soda noteikšanā un to nepieciešamība izriet no pamatnormas “demokrātiska tiesiska valsts”, kuras mērķis katrā konkrētajā lietā ir taisnīguma nodrošināšana.
LV portāls interesējās, kas notiek, ja, piemēram, vainīgā persona NN izdarījusi, izmantojot ārkārtējās situācijas laiku, kas ir atbildību pastiprinošs apstāklis, bet vēlāk vaļsirdīgi atzinusi savu vainu, kas ir atbildību mīkstinošs apstāklis.
Tieslietu ministrija (TM) norāda – situācijā, kad vainīgā rīcībā iespējams konstatēt gan atbildību mīkstinošo, gan pastiprinošo apstākli, tiesai un prokuroram ir pienākums individualizēt sodu, nosakot to atbilstoši vainīgā personiskajiem apstākļiem un nodarījuma smaguma pakāpei. TM jau iepriekš skaidroja, ka viens no būtiskākajiem krimināltiesību principiem ir soda individualizācijas princips.
Iepriekš aprakstītajā situācijā un līdzīgos gadījumos tiesai un prokuroram ir papildu slogs izvērtēt apstākļu savstarpējo iedarbību, kā arī noteikt, kurš apstāklis dominē un vairāk atbilst personas raksturojumam, NN izdarīšanas veidam un ar to radītā kaitējuma apmēram.
TM skaidro, ka iespējamas vairākas situācijas, proti:
Atbilstoši KL 49. pantam tiesai vai prokuroram ir tiesības noteikt arī vieglāku sodu, nekā tas ir paredzēts kādā no attiecīgā KL Sevišķās daļas panta sankcijām. Proti, ja tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, kas ir zemāks nekā minimālā robeža, kas par attiecīgo NN paredzēta KL, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, spriedumā obligāti norādot šāda nolēmuma motīvus.
Vienlaikus iepriekš minētajā pantā ir noteikti vairāki nosacījumi, kuriem jāiestājas, lai būtu iespējama šāda vieglāka soda noteikšana, proti:
Piemērs:
“KL 176. panta trešajā daļā par laupīšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no 3 līdz 12 gadiem (sevišķi smags noziegums). Piemērojot vieglāku sodu, nekā tas paredzēts KL, vainīgajam par šā nozieguma izdarīšanu nedrīkst piespriest mazāk nekā brīvības atņemšanu uz 2 gadiem.”1
Krimināllikuma komentāros skaidrots, ka vairāku atbildību mīkstinošo apstākļu konstatēšana ir viens no KL norādītajiem vieglāka soda piemērošanas nosacījumiem, bez kura vieglāka soda piemērošanai nav tiesiska pamata. Turklāt, ja netiek konstatēti vairāki atbildību mīkstinošie apstākļi, tos nevar aizvietot ar apsūdzētā personību pozitīvi raksturojošām ziņām un atsaucēm uz NN raksturu vai sankciju bardzību.
Vienlaikus vieglāks sods nav piemērojams, ja tiesa atzinusi, ka NN izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos. Turklāt, lai piemērotu vieglāku sodu, tiesai obligāti jāizskata, vai attiecīgajā lietā nepastāv apstākļi, kas pastiprina apsūdzētā atbildību, citādi tiesai nav pamata noteikt apsūdzētajam vieglāku sodu, nekā tas paredzēts attiecīgā KL Sevišķās daļas panta sankcijā.2
Papildus TM norāda, ka KL neizslēdz iespējamību personai par viena NN izdarīšanu piemērot vairākus atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Taču jārēķinās, ka ikkatram atbildību mīkstinošajam un pastiprinošajam apstāklim ir savs saturs, jēga un ietekme soda noteikšanas procesā.
Viens no apstākļiem, ko var atzīt par atbildību pastiprinošiem, ir NN izdarīšana ārkārtējās situācijas laikā (KL 48. panta pirmās daļas 9. punkts). Atbildot uz jautājumu, vai minētais atbildību pastiprinošais apstāklis attiecas uz visiem NN, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, TM norāda, ka ārkārtējās situācijas laikā sabiedrība ir pakļauta nopietnam valsts apdraudējumam, tādēļ NN, kas izdarīts, izmantojot šo situāciju, papildus kaitē sabiedrības likumiskajām interesēm.
“Apstākļa pastiprinošā nozīme izriet nevis no paša apdraudējuma, bet gan no situācijas, ja tā, vainīgajam apzinoties, izmantota, lai atvieglotu NN izdarīšanu vai turpmāko izvairīšanos no atbildības,” skaidro TM. Turpinot ministrija norāda, ka galvenais klasifikācijas kritērijs ir atvieglota NN izdarīšana, kas savukārt var radīt paliekošas morālas un materiālas sekas ne tikai cietušajam, bet arī pārējiem sabiedrības locekļiem.
Piemērs:
Ārkārtējās situācijas laikā visi valsts līdzekļi ir novirzīti situācijas glābšanai, līdz ar to tiek nopietni mazināta valsts ietekme citās darbības sfērās. Ja persona izmanto šo situāciju NN izdarīšanai, tiesa vai prokurors var lemt par smagāka soda noteikšanu, ar to saprotot ne tikai atsevišķa NN sankcijā paredzēto soda veidu un tā mēru, bet arī vieglāka soda noteikšanas nepieļaujamību.
TM skaidro, ka likumdevējs faktorus, kas jāņem vērā, nosakot sodu, ir izkārtojis noteiktā secībā un tādā kārtībā tie arī ir izvērtējami, proti, sākot ar NN raksturu un radīto kaitējumu. Šie apstākļi ļauj KL piemērotājiem panākt, lai vainīgā persona saņemtu pienācīgu un taisnīgu sodu.
Vienlaikus TM norāda, ka tas nenozīmē – piemērojamais sods par NN, kas izdarīts, piemēram, saskaņā ar KL 48. panta pirmās daļas 16. punktā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākli (NN, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu), būs smagāks nekā sods par NN, kas izdarīts saskaņā ar KL 48. panta pirmās daļas 9. punktu (NN, kas izdarīts, izmantojot ārkārtējās situācijas apstākļus).
TM vērš uzmanību, ka soda piemērotājiem katrā ziņā ir jāvērtē izdarītā NN raksturs un radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība un citi atbildību ietekmējošie apstākļi, lai panāktu pēc iespējas taisnīgāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu.
1 Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri: pirmā daļa (I–VIII2 nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 214. lpp.
2 Turpat, 214.–215. lpp.
