Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi ir noteikti Aizsargjoslu likuma 7. pantā. Atbilstoši 7. panta otrās daļas 3. punktam mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, aizsargjoslu nosaka teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus platu joslu katrā krastā.

Ko tur drīkst darīt, ko ne, nosaka likuma 37. pants. Kam pieder teritorija, kurā ir ierīkots dīķis, tas arī lieto to zemi, tai skaitā arī aizsargjoslu.

Nav īsti skaidri formulēts jautājums par aizsargjoslas lietošanu. Mūsuprāt, tā nevarētu būt, ka tiesības to lietot automātiski pieder dīķa īpašniekam, jo pirms dīķa būvniecības bija jānotiek saskaņošanas procesam arī ar meža zemes īpašnieku, ja dīķa teritorija robežojas ar to.