Būtiskas pārmaiņas valsts pārvaldē veicina arī datos balstīta lēmumu pieņemšana, regulējuma ietekmes izvērtēšanas prakses attīstība, atbalsta funkciju centralizācija un publiskā sektora inovācijas, kas kopā ar birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu ir 2023. gadā apstiprinātā Valsts pārvaldes modernizācijas plāna efektīvākam darbam sabiedrības labā darbības virzieni.
Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana
Valsts pārvaldē aktīvi notiek darbs pie birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas. Šajā jomā aizvadītajā 2025. gadā prioritārie virzieni bija informācijas aprites optimizēšana, regulējuma vienkāršošana, digitalizācija, kā arī pakalpojumu dublēšanās novēršana. Aizvadītajā gadā ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas rīkojumu izveidota arī Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai.
Līdz šim birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanā sasniegta virkne rezultātu, kas tostarp paātrina pakalpojumu saņemšanu un stiprina uzņēmējdarbības vidi, kā arī optimizē cilvēkresursus. Piemēram, saīsināti iesniegumu izskatīšanas termiņi – no 2026. gada 1. marta iestādēm atbilde iedzīvotājiem jāsniedz 10 darbdienu laikā. Tāpat vienkāršots būvniecības process privātpersonām – mazēkām līdz 25 m² ārpus pilsētām vairs nav nepieciešama būvvaldes dokumentācijas saskaņošana; privātmājām līdz 60 m² pietiks ar paziņojumu par būvniecību. Veicināta arī datu apmaiņa, informācijas saskaņošana starp valsts pārvaldes iestādēm, neiesaistot iedzīvotājus u. c.
Vienkāršota arī SIA reģistrācija – uzņēmumu iespējams reģistrēt piecās minūtēs, ietaupot vairāk nekā 2400 stundu gadā –, tāpat arī vienkāršota ES fondu projektu administrēšana – samazināti pārbaudes apjomi zema riska projektiem, ieviesta datu apmaiņa starp iestādēm un samazināts projektu vērtēšanas kritēriju skaits. Plašāka informācija par birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu apkopota valdības mājas lapā.
Politikas un regulējuma kvalitāte
Valsts pārvaldē stiprināta tiesību aktu sākotnējās (ex-ante) novērtēšanas prakse un ieviesta regulējuma ietekmes pēcnovērtēšana (ex-post), tādējādi veicinot regulējuma kvalitātes pieaugumu un izpratni par to, kādu ietekmi tas atstāj uz mērķa grupām. Piemēram, 2025. gadā pēc Valsts kancelejas iniciatīvas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju tika veikts Dzīvojamo telpu īres likuma, kas spēkā stājās 2021. gadā, ex-post ietekmes izvērtējums, secinot, ka likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā.
Atbalsta funkciju centralizācija
Valsts pārvaldē tās modernizācijas ietvaros tiek veidoti vienoti, centralizēti un standartizēti atbalsta procesi un sistēmas. Piemēram, Valsts kase nodrošina centralizētus grāmatvedības pakalpojumus deviņām ministrijām, sešām iestādēm, kā arī 18 rajona un apgabala tiesām. Centralizācija ļauj vienādot procesus, uzlabot kvalitāti un efektīvāk izmantot publiskos resursus.
Inovācija publiskajā pārvaldē
Valsts kancelejas 2025. gada aptaujas rezultāti liecina, ka 98,97% tiešās valsts pārvaldes iestāžu ir īstenojušas vismaz vienu inovāciju, tādējādi jau 2025. gadā būtiski pārsniedzot līdz 2027. gadam noteikto modernizācijas plāna mērķi, kas ir 70%. Tiešās pārvaldes iestādes īstenojušas inovācijas, ieviešot e-pakalpojumus, modernizējot sistēmas, automatizējot iekšējos procesus.
Šo rezultātu mērķtiecīgi atbalsta Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija, kas nodrošina ilgtermiņa atbalstu inovāciju ieviešanai valsts pārvaldē. Inovācijas laboratorija sniedz ekspertīzi uz lietotāju vajadzībām orientētā dizainā, pakalpojumu dizainā, koprades procesos, dialoga kultūras stiprināšanā, kā arī konsultē augstākā līmeņa vadītājus par dizaina līderību un inovāciju stratēģisko pārvaldību.
Nākamie soļi
Turpinot Valsts pārvaldes modernizāciju 2026. un 2027.gadā, plānota personālvadības funkciju centralizācija, kā arī vienotas valsts pārvaldes snieguma monitoringa sistēmas izveide, kas ļaus gan pašai valsts pārvaldei, gan sabiedrībai iegūt un analizēt informāciju par valsts pārvaldes darba rezultātiem.
Arī turpmāk valsts pārvaldes pilnveidošanas prioritātes būs saistītas ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, digitālo transformāciju un sabiedrības uzticēšanās stiprināšanu. Līdzšinējie rezultāti apliecina, ka mērķtiecīgas un sistēmiskas pārmaiņas valsts pārvaldē sniedz taustāmu ieguvumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.
