E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 1948
Lasīšanai: 6 minūtes
11
11

Summētais darba laiks un virsstundu darbs

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
11. februārī, 2013
Ivars Ābelītis

Labdien! Ir jautājums par darba laika uzskaiti summētā darba laika darbiniekiem, aprēķinot virsstundas pārskata periodā, kurā darbinieks ir izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Ir noslēgts darba līgums ar darba devēju, kas nosaka, ka es kā darbinieks apņemos veikt darba pienākumus pēc summētā darba laika uzskaites grafika un nolīgtais darba laiks ir 160 stundas četru nedēļu periodā. Janvāra mēnesī darba grafiks man paredz 176 darba stundas, turklāt no 28. janvāra dodos ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā. Sakiet, lūdzu, kā mans ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ietekmē pārskata periodā noteikto darba laiku?

Vadoties no skaidrojuma VDI mājaslapā "Skaidrojums par darba laika uzskaiti summētā darba laika darbiniekiem, aprēķinot virsstundas pārskata periodā, kurā darbinieks ir izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu”: Darba līgumā, kā to paredz Darba likuma 40.panta otrās daļas 7.punkts, ir jānorāda nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks. Gadījumā, kad darba laikposms ir ticis pārtraukts ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai pārejošas darbnespējas dēļ, uzskatāms, ka ikkatrā darba pārtraukuma laikposma dienā vai nedēļā ir tik daudz darba stundu vai dienu, cik nolīgts darba līgumā atbilstoši Darba likuma 40.panta otrās daļas 7.punkta prasībai par dienas vai nedēļas darba laiku. Tātad, virsstundas skaitot, ņem vērā arī darba pārtraukuma laikposmā jeb atvaļinājuma laikā ietilpstošās darba stundas, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā, ja viņš nebūtu bijis atvaļinājumā.

Piemēram, pārskata periods ir viens mēnesis, kurā ir 160 normālā darba laika stundas. Darbinieks šajā mēnesī ir nostrādājis 85 stundas un šajā periodā 2 nedēļas jeb 80 darba stundas ir bijis atvaļinājumā. Tādējādi, aprēķinot virsstundas, darbiniekam pie nostrādātajām 85h tiek pieskaitītas atvaļinājuma laikā ietilpstošās 80 darba stundas. Rezultātā (85+80=165) darbiniekam mēnesī jeb pārskata periodā ir 5 virsstundas."

Saprotu, ka šajā gadījumā aprēķina perioda normālā darba laika stundu skaits būtu 144 stundas (176 - 4x8, kur 176 stundas ir normālo darba stundu skaits janvārī, un 4 dienas pa 8 stundām ir atvaļinājuma dienas, kuras man būtu bijis jāstrādā, ja nebūtu atvaļinājumā). Rezultātā man janvāra mēnesī būtu aprēķināmas 32 darba stundas virs normālā darba laika jeb virsstundas. Darba devējs atsakās aprēķināt virsstundas, pamatojoties uz vairākiem Darba likuma pantiem, taču kā galveno argumentu min Darba likuma 141.panta 2.daļu, kas nosaka, ka "atpūtas laiks ietver pārtraukumus darbā, diennakts atpūtu, nedēļas atpūtu, svētku dienas un atvaļinājumus". Sakiet, lūdzu, kurai no pusēm šajā gadījumā ir taisnība? Kādi tiesību akti nosaka darba laika uzskaiti summētā darba laika darbiniekiem, aprēķinot virsstundas pārskata periodā? Liels paldies!

A
atbild:
18. februārī, 2013
Valsts darba inspekcija
Edgars Timpa, Darba tiesību nodaļas juriskonsults

Valsts darba inspekcijas interneta mājaslapā atrodams „Skaidrojums par darba laika uzskaiti summētā darba laika darbiniekiem, aprēķinot virsstundas pārskata periodā, kurā darbinieks ir izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu”.

Kopsakarā ar izklāstīto situāciju norādām, ka saskaņā ar Darba likuma 140.panta ceturtās daļas nosacījumiem „darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu”.  Par pārskata perioda ilgumu darba devējs un darbinieks var vienoties, ievērojot Darba likuma 140.panta otrās daļas prasības. Proti, summētā darba laika pārskata periods darba devēja un darbinieka vienošanas gadījumā var būt, sākot ar vienu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem, savukārt darba koplīguma gadījumā – ne ilgāk par 12 mēnešiem. 

Piemēram, ja konkrētajā gadījumā darbiniekam summētā darba laika ietvaros ir noteikts pārskata periods viens mēnesis, tad janvāra piemērā jānorāda, ka virs 176 stundām nostrādātais darba laiks atbilstoši Darba likuma 140.panta ceturtās daļas nosacījumiem ir uzskatāms par virsstundu darbu jeb citiem vārdiem sakot par darbu, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika, kas janvārī sastāda 22 darba dienas kopumā ar 176 darba stundām jeb 4 nedēļas reiz 40 darba stundas + 2 darba dienas reiz 8 darba stundas (sk. Darba likuma 136.panta definīciju kopsakarā ar Darba likuma 131.panta pirmo daļu un 140.panta pirmo daļu). 

Turklāt, ja darbinieks pārskata periodā izmanto obligāto atpūtas laiku - atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā, tad saskaņā ar Darba likuma 141.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem kopsakarā ar Darba likuma 75.panta devītās daļas un it īpaši Darba likuma 149.panta sestās daļas prasībām,  ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiks faktiski samazina  jeb citiem vārdiem sakot izslēdz atvaļinājuma laikā paredzētās (noteiktās) darba dienas, jo darbinieks pēc savas būtības neveiks darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. 

Tas nozīmē, ka darba devējam darbinieka attaisnojošu prombūtni ir jāuzskata par izpildīto saistību no darbinieka puses, kā rezultātā  pēc fakta jāsamazina nolīgtais darba laiks – konkrētajā gadījumā janvārī par 4 darba dienām jeb 32 darba stundām jāsamazina normālā darba laika stundu skaitu.

Līdz ar to janvārī darbiniekam, kas izmanto darba dienās iekrītošu četru dienu atvaļinājumu, normālā darba laika ietvaros ir jānostrādā vismaz 144 darba stundas, savukārt virs minētā darba laika nostrādātās stundas būs uzskatāmas par virsstundu darbu ar atbilstošu piemaksu (sk. Darba likuma 68.pantu). 

Vienlaikus jāatgādina, ka saskaņā ar Darba likuma 136.panta piekto daļu: „Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.”

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas