Darba alga, no kuras tiek aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ietekmē divus maksājumus – maternitātes pabalstu un vecāku pabalstu. Sociāli apdrošinātai sievietei – darba ņēmējai – ir tiesības gan uz maternitātes, gan vecāku pabalstu.

Maternitātes pabalstu piešķir par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, kurā ir darbnespējas lapa B.

Pabalsts ir 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (bruto algas), ko aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, maternitātes pabalstam – pirmā darbnespējas B lapas diena.

Piemēram, ja darbnespējas lapa B būs no septembra (dosieties dekrēta atvaļinājumā), tad vidējo iemaksu algu maternitātes pabalstam aprēķinās par periodu no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam.

Vidējās iemaksu algu aprēķinā tiks ņemti vērā (summēti) ienākumi abās darbavietās, savukārt mēnešos, kad bija viena darbavieta, iemaksu alga būs tikai šie ienākumi.

Maternitātes pabalstu maksā apmēram 4 mēnešus, divus līdz dzemdībām, divus pēc bērna piedzimšanas.

Vecāku pabalstu, ko viens no vecākiem parasti pieprasa pēc tam, kad māmiņai ir beidzies maternitātes pabalsta izmaksas periods, maksā vai nu līdz bērna viena gada vecumam, vai līdz bērna 1,5 gada vecumam. Tā ir vecāku izvēle, jo no pabalsta termiņa ir atkarīgs tā apmērs.

Ja izvēlas vecāku pabalstu saņemt līdz bērna 1,5 gadu vecumam, tas tiks aprēķināts 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās iemaksu algas. Ja izvēlas pabalstu saņemt līdz bērna viena gada vecumam, tā apmērs būs 60% no vidējās iemaksu algas.

Arī vecāku pabalsta aprēķinam vidējo iemaksu algu nosaka 12 mēnešu periodā, neņemot vērā pēdējos trīs mēnešus (mēnesi, kurā šis pabalsts piešķirts, un divus iepriekšējos).

Informācija par visiem pabalstiem vecākiem un to noteikumiem atrodama Valsts sociālās apdrošināšanas mājaslapā.

Kas attiecas uz apgādājamajiem, par kuriem ir tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem, šo tiesību izmantošana neietekmē vidējo iemaksu algu un attiecīgi sociālās apdrošināšanas (maternitātes un vecāku) pabalstu apmēru, tāpēc nav nekādas vajadzības atteikties no atvieglojumu piemērošanas un šādā veidā ierobežot savus darba algu ienākumus.

Sociālās apdrošināšanas pabalstus aprēķina no vidējās iemaksu algas, kas ir bruto alga. Darba devējs, aprēķinot izmaksājamo algu, no bruto algas vispirms atskaita darbinieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (11%), un tikai pēc tam tiek noteikts ar ienākuma nodokli apliekamais ienākums, piemērojot neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Respektīvi, ienākuma nodoklis nesamazina sociālo iemaksu algu.